Baptists: formēts vai reformēts
Lai Dievs svētī, cienījamie radio klausītāji un skatītāji. Dieva žēlastības diena. Atkal varam būt kopā raidījumā "Pēc 7 dienām".
Pagājušais raidījums bija ļoti smags. Jūs jau to noteikti zināt un esat redzējuši. Un man bija ļoti, ļoti grūti par to runāt. Bet te ir tas jautājums, vai es gribu runāt to, ko es gribu runāt, jeb man ir jāsaka tas, ko tas Kungs saka. Un situācija, kāda šobrīd ir Latvijā ar draudzēm, jūs to paši redzat. Un daudz kas ir jāpārdomā. Un Kristus ļoti skaidri un, un strikti Jāņa Atklāsmes grāmatā pirmajās trijās nodaļās saka draudzēm, septiņām draudzēm Mazāzijā, katrai draudzei, kas ir jā, jā, jāņem vērā.
Ziniet, šodien mēs jau esam tādā laikmeta posmā jeb tādā brīdī, kad faktiski viss, ko sacīja Kristus septiņām draudzēm Mazāzijā, tas viss ir jāpārskata mums arī pašiem. Un sākot, sākot, protams, es to saku, sākot ar mani.
Šodien man prieks, ka Dievs vadīja un deva domu runāt par baptistiem. It īpaši radio klausītāji, kuri neredz to, kas jau šeit mums uz ekrāna ir. Jūs domājat, domājat atkal, ah, nu, atkal runās par baptistiem. Un ko, nu, ko tad Tālbergs var runāt tikai sliktu? Nē, nē, tikai labu, tikai labu. Ja faktiski ir tā, ja, ir nepareizas lietas, mēs nedrīkstam klusēt. Ir tā vai nav tā. Dieva vārds to saka.
Un šodien priecājos, ka mūsu studijā ir Markuss Rožkalns.
Tālivaldis Tālbergs: Sveicināts. Tevi varbūt maz pazīst mūsu radio klausītāji, tāpēc, kā faktiski tagad es uzzināju, ka tu esi pirmo reizi kristīgajā radio.
Markus Rožkalns: Tieši tā.
Tālivaldis Tālbergs: Bet ne pēdējo reizi. Un vispirms es gribu tev jautāt, ka tu esi uzaudzis kristīgā ģimenē, ja nemaldos, te tu esi dvīņu brālis jeb tev ir dvīņu māsa. Jūs esat dvīņi. Un tev ir vēl viena māsiņa.
Markus Rožkalns: Vēl viena jaunāka māsa, jā.
Tālivaldis Tālbergs: Vēl jaunāka māsa. Brīnišķīgi. Pastāsti mazliet kā tu augi kristīgā ģimenē. Tu esi dzimis 80. Nē, tev ir 43 gadi.
Markus Rožkalns: 83. gadā.
Tālivaldis Tālbergs: Jā, 83. gadā.
Markus Rožkalns: Padomju Savienībā esmu dzimis, tieši tā.
Tālivaldis Tālbergs: Jā. Un tu esi mazliet arī izbaudījis to...
Markus Rožkalns: Jā, nu, Padomju Savienībā es dabūju nodzīvot vien četrus gadus. Es piedzimu ģimenē, kurā vecāki bija brīvības cīnītāji, iestājās par neatkarīgu Latviju. Un manu tēvu Jāni Roškaln aizsūtīja uz Sibīriju uz astoņiem gadiem, bet pēc četriem gadiem ar rietumu palīdzību arī Ronalds Reigans iesaistījās. Toreiz viņš tika atbrīvots, palīdzēja noorganizēt pirmās divas demonstrācijas Rīgā. Un pēc tam tā iemesla dēļ mūs principā izraidīja no Latvijas
Tālivaldis Tālbergs: Kā ģimeni?
Markus Rožkalns: Kā lūdzu?
Tālivaldis Tālbergs: Kā ģimeni.
Markus Rožkalns: Kā ģimene. Tieši tā.
Tālivaldis Tālbergs: Bet tad tas nozīmē četrus gadus tētis bija izsūtījumā. Tas nozīmē, ka tu un tavu dvīņu māsa piedzima tad, kad tētis bija īsi pirms tētis tika aizsūtīts un apcietināts.
Markus Rožkalns: Jā. trīs mēnešus pēc mūsu dzimšanas viņš tika aizsūtīts. Un patiesībā mammu arī vajadzēja arestēt. Un, un lielā mērā tādēļ, ka mēs bijām dvīņi, mēs palikām dzīvi. mamma netika paņemta, jo tajā laikā perestroikas laiks jau bija, un, un Padomju Savienība gribēja izskatīties labi >> rietumu acīs, un tad paņemt grūtnieci, kurai ir jeb, teiksim tā, jaunu māmiņu ar diviem maziem bērniem, dvīņiem, tas būtu pārāk necilvēcīgi. Un tā tā kā ir lielā mērā es varu pateikt paldies manai jaunākai māsai, manai dvīņmāsai Ritai par to, ka šodien var būt šeit.
Tālivaldis Tālbergs: Dieva žēlastība un Dieva vadība. Tas ir vienmēr ir interesanti domāt par to mēs parunāsim. Man ir zināmas visas dienas. Pirms tev jeb man. To saka tas kungs. Pirms nebija nevienas. Visas dienas zināms. Pirms vēl nebija nevienas. Kad tu pirmo reizi ieraudzīji savu tēti? Nu, kad tu tā apzināti?
Markus Rožkalns: Nu, es daudz neatceros no tiem laikiem, kad man bija tie četri gadi. Tāpēc man nav tāds pirmais...
Tālivaldis Tālbergs: ...līdz četriem gadiem tu tēti neredzēji?
Markus Rožkalns: Jā. Mēs uzaugām četrus gadus tikai ar mammu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un viņai arī tas nebija viegls laiks, jo viņa, protams, bija arī pretošanās kustības dalībniece, un pret viņu izturējās arī necilvēcīgi, un, un tad vēl uzturēt divus mazos bērnus. Un mēs dzīvojām Brīvības ielā, tajā laikā Ļeņina ielā, piektajā stāvā, un mammai bija mūs jānones pa kāpnēm lejā. Viens jānones, jāatstāj lejā cerībā, ka kāpņu telpā...
Tālivaldis Tālbergs: ...kāds nepaņems.
Markus Rožkalns: Nepaņems, vai ne? Un jāskrien augšā otra. Nu, tādos apstākļos mamma mūs audzināja, līdz tētis atgriezās. Un tad mēs tikām izsūtīti uz principā sākotnēji doma bija mūs uz Izraēlu sūtīt, jo tajā laikā Padomju Savienībai bija vienošanās, kad konkrēts skaits ebreji tiek izlaisti no Padomju Savienības. Un mums iedeva, mums iedeva ebreju vīzas. Es vēl biju pirms pāris nedēļām pie vecākiem. Viņi man rādīja manu vīzu. Tā kā tehniski es esmu bijis ebrejs uz pāris nedēļām, bet beigās nonācām Vācijā.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un tad tur arī uzaugu Ministrē.
Tālivaldis Tālbergs: Jā, stāsts ir smags. Un šeit es vēlos vēl nedaudz pakavēties pie tā, jo tavu tēti es jau pazīstu ilgus gadus, un to, ko viņš ir darījis, lai cīnītos par Latvijas brīvību, vispār ļoti drosmīga, ļoti drosmīga. nesaudzē, nesaudzēdams neko. Un, un tai pat laikā viņš arī bija baptistu baznīcā, ja nemaldos, Golgātas baptistu baznīcā kopā ar mammu bija. Bet tas viens moments man ļoti palicis ir atmiņā, kur stāstīja tavs tētis un mamma, ka tētis bija ieslodzījumā Sibīrijā, un mammai bija atļauja, viņa saņēma čekā, tepat Rīgā atļauj, ka viņi drīkst braukt apciemot, es nezinu, vienreiz gadā jeb kaut kas tamlīdzīgs, divreiz gadā. un braukt. Un viņi tagad brauc, tas brauciens, ja nemaldos, bija divas jeb trīs dienas ar vilcieniem no vienas vietas uz otru un tālāk. Un pirmajā reizē aizbrauca, un viss okei. Nu, satiekā labi. Un atkal saņem pēc tā atļautā laika saņem čekā atļauju, ka var doties atkal. Mammīte dodas trīs dien ar ar vilcieniem, aizbrauc tur un Nē, nav atļauts uztikties. Kā nav atļauts? Nu, man rez kur ir čekā ir iedots papīrs, kā atļauts. Nē, tētis ir kaut ko pārkāpis, nezin ko. Nu, tu zini, kā tur var uzkarināt nezin ko virsū.
Markus Rožkalns: Jā, jā.
Tālivaldis Tālbergs: pārkāp, un viņš ir šobrīd vieninieka kamerā, izolatorā un nedēļu jeb cik tur nav iespējams tikties. Un mammīte kāp vilcienā un trīs, pus, trīs dienas brauc atpakaļ uz Latviju, nav satikusi. Mīļie, es to, es to stāstu. Kāpēc mēs dzīvojam tādos zelta apstākļos? Zelta apstākļi. Es runāju par kristiešiem. Mēs zelta apstākļos dzīvojam. Un, un tad, ja mēs vēl esam gļēvi un, un nespējam cīnīties jeb nostāties par mūsu Kungu un mūsu pestītāju, par, par Dieva vārdu, nu, protams, tad arī nav, nav spēka nostāties par valsti. Tā ir likumsakarība. Ja tev vispirms ir tas pats, kas ebreju tautai bija, vispirms attiecības ar Dievu, un pēc tam ir valsts.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Nav attiecības ar Dievu. Nāk viens pēc otra un okupē un, un samaļ un, un iznīcina un aizved vis dārgāko, vissvētāko, ko vien var aizvest derības šķirstu.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Minteres laiks, kā tev pagāja?
Markus Rožkalns: Ministers laiks man bija, tie bija 13 gadi. Es uzaugu dažādās draudzēs, kur mēs bijām laikam četrās dažādās draudzēs.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Bijām, pabijām brīvajos evaņģēliskajos, tad bijām pie baptistiem, bijām pie menonītiem.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un tas, kas mani visvairāk varbūt veidoja, bija tas, kad es biju savā draugu pulkā vienīgais kristietis. Man klasē neviena kristieša nebija. Manā draudzē, manā vecumā arī neviena nebija.
Tālivaldis Tālbergs: Vācija, kur ir reformācijas zeme.
Markus Rožkalns: Jā. Un, nu, un tad bija tas viens laika posms, kur mēs braucām uz tādu menonīta draudzi 40 km attālumā. Un tie bija tad mani principā vienīgie kristīgie draugi, kurus es pāris divus, trīs gadus, man liekas,
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Braucu speciāli citreiz ar riteni tos 40 km, lai vienkārši varētu ar viņiem pavadīt laiku. Bet tas mani diezgan veidoja tajā, ka man bija jau tādos pusaudžu gados jāuzdod tas jautājums, kāpēc es dzīvoju citādāk nekā mani pienaudži, mani draugi, kuri, jā, tur ballējas, dzīvo visādās attiecībās. Un, un man ir tas jautājums, kāpēc es esmu citādāks, kāpēc, vai tas ir tā vērts? Un, un tas, man liekas, varbūt ir mani veidojis mazliet tajā, ka es esmu jau agrīnā vecumā uzdevis šos jautājumus, kāpēc. Un, un, un, protams, Dieva lielajā bildē, kā tu arī skaisti pieminēji šo rakstu vietu, es to redzu kā Dieva vadību, providenci, un ka viņš ļāva man tam iziet cauri. Vienlaikus es viņam esmu līdz sirds dziļumiem pateicīgs par to, ka viņš mani ir noturējis tajā laikā, jo tur bija tik daudz opciju aiziet prom no ticības, vai ne? Tāpēc tā ir viņa žēlastība. Un, un tādi bija tie mani gadi.
Tālivaldis Tālbergs: Faktiski tad tava otrā valoda ir vācu valoda.
Markus Rožkalns: Go. Jā. Štimt.
Tālivaldis Tālbergs: Interesanti, interesanti. Un pēc tam, o, vispirms, kurā brīdī jeb cik gadu vecumā tu sāki lasīt Bībeli?
Markus Rožkalns: Lasīt viņu kā Bībeli es pa retam sāku jau tajos pusaudžu gados, bet tāda mana īstā atgriešanās pie Bībeles, kas arī, ko es arī norakstītu kā savu jaunpiedzimšanu, notika apu vecumu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm. Tad jau tu biji šeit Latvijā?
Markus Rožkalns: Es biju Latvijā. Es tad biju jau apprecējies ar savu sievu. Mēs bijām luterāņu draudzē, kurā es esmu bijis 10 gadus. Tā kā es esmu bijis kopā četrās konfesijās, sešās draudzēs.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: līdz šai dienai neesmu daudz ko redzējis konfesijās. Baptist, sāksim ar baptistu pirmie. Pēc tam brīvi evaņģēliskie, tad bija menonīti un luterāņi.
Tālivaldis Tālbergs: Un luterāņi. Ā, šeit atgriežoties tu sāki iet luterāņu baznīcā?
Markus Rožkalns: Nē, es atgriezos un biju Mateja draudzē pirmos četrus gadus. Es arī tur sāku kalpot. Izveidoju futbola līgu kā tādu evaņģelizācijas pasākumu, kurš arī vēlos...
Tālivaldis Tālbergs: ...tā saucamā futbola kalpošanu...
Markus Rožkalns: apmēram. Jā. Nē, nu tā doma bija, kad caur to es varu aicināt, un tā arī bija. Es savus klases biedrus, principā viņi visi tur nāca, mēs spēlējā, un tad mēs meklējām veidus, kā Bībeles studijas integrēt. Mums bija katrai komandai nosacījums jābūt kristīgam kapteinim. Bet tas viss man patiesībā nāca no, no tā, un tam ir daļa loma manā atgriešanās stāstā, ka es Vācijā dzīvojot ļoti iemīlēju futbolu. Es vēl šodien spēlēju futbolu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: bet mans tētis neļāva man iet trenēties. Un man bija diezgan, nu, es biju diezgan labs. Man, man treneri nāca klāt un jautāja, nu, vai tu esi kādā komandā? Un, un tā, un viņam, viņam bija tā, tāda, tāda pārliecība, ka tas ir pārāk traumatisks. Un tāpēc mani sūtīja spēlēt tenisu. septiņus gadus notrenējos tenisu. Un,
Tālivaldis Tālbergs: vau,
Markus Rožkalns: un tad atgriežoties Latvijā, man bija šis nepiepildītais sapnis spēlēt futbolu ar, nu, tādā organizētā veidā un un veidot. Un, un tad tāpēc beigās es arī iesaistījos, izveidoju šo Mateja futbola līgu, kurā vienā brīdī bija ap 250 spēlētāju. jā, 16 komandas un, un tā tālāk. Nu, tas bija tāds ļoti jau nopietns amatieru līmeņa, bet ļoti nopietns. Tā bija mana kalpošana. Un tad tajā kalpošanā es biju 10 gadus nospēlējis, un es pat nebiju, es nebiju nevienu spēli izlaidis pa šiem 10 gadiem. Es pat savā kāzu dienā vienu puslaiku nospēlēju futbolu, jo manai sievai frizieris bija tieši blakus manam tam futbola laukumam. Un tajā laikā mēs bijām tādi salīdzinoši vēl nabadzīgi, kā jau jauni. Mums bija 21 abiem.
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: Un, un es viņu vedu uz šo pie friziera, un tieši blakus ir tas futbola laukums, kurā es organizēju to līgu, futbola turnīru. Un tad es ieliku to spēli sav sev vēlamā laikā. Un, un tā dabūju nospēlēt puslaiku,
Tālivaldis Tālbergs: ...kamēr kamēr tava līgav.
Markus Rožkalns: Jā, viņa nebija pārāk priecīga par to, jo es viņai laikam to nebiju pateicis.
Tālivaldis Tālbergs: Nu jā. Kamēr tava līgava poš skaistu līgavau, tu aizej pie citas līgavas. Tad nu piedod vārdu spēli līga.
Markus Rožkalns: Līga. Jā. Bet patiesībā tā ir ļoti laba vārdu spēle, jo patiesībā tas man bija jau kļuvis par elku. Tā man bija kļuvusi jau kā par tādu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un tad notika vienā, vienā futbola spēlē es pārrāvu krustinisko saiti celim. Un
Tālivaldis Tālbergs: ...tad tu saprati, ka nav.
Markus Rožkalns: Man tas bija liels šoks, tāpēc, kad tāpēc, kad es šo visu biju veidojis Dievam. Nu, es taču to tās evaņģelizācijas arī pasākums viss ir. Un, un, un es, es ļoti pārmetu viņam, un es tiešām dusmoju uz viņu, uz Dievu.
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: Es viņam teicu, kāpēc tu to pieļāvi? Un, un, un caur šo visu es sāku celēt akmeņus, kas manā dzīvē, protams, nu, grēks arī. Un tā, un, bet galvenā lieta, ko es sapratu, ir, ka es esmu liekulis, jo rekur man ir futbola līga 200, 250 puiši, kuriem visiem es saku, Dievs, man ir pirmajā vietā. Bet Bībele man stāv plauktiņā nolikta, noputējusi, un, un, un tas bija, tas tā bija mana galvenā atziņa šeit caur šo traumu. Un, un tad es Dievam apsolīju tajā, tajā tumšajā ielajā, kurā es biju
Tālivaldis Tālbergs: ...slimnīcā,
Markus Rožkalns: ka, nu, principā, jā, ka, kad es sākšu lasīt vismaz vienu nodaļu dienā, un no šīs apņemšanās es sāku, man vienkārši atvērās, kas tas vispār ir.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un tad es nolēmu, ka es gribu iziet cauri visām lielajām Bībeles doktrīnām. Ja kāds man jautā par manu ticību, lai es varu atbildēt. Un, un tā es, tā es gāju cauri un sāku pierakstīt jautājumus par kaut kādām rakstuvetām. Un, un man bija mazi bērni, tāpēc man nebija laika tur lasīt kaut kādas garas grāmatas, bet man, es internetā meklēju vienkārši kādus, kuri izskaidrotu šos tekstus.
Tālivaldis Tālbergs: Jā,
Markus Rožkalns: un tā es atradu tos vīrus, kuri nodarbojas ar rakstu skaidrojošu sludināšanu, kas bija Džons Mcartūrs, Džons Pipers, Pauls Vasers, tie, tie trīs principā man izleca.
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: Un un caur viņu šo, šo rakstu skaidrošanu, es tā kā pa īstam sapratu pirmo reizi, ko nozīmē vārds žēlastība, jo līdz tam man tas bija tāds tukšs.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: spainis, kuru visi, jā, kristieši cilā un runā par viņu, bet viņam nebija nekāda svara.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un tas bija tas īstenībā laiks, kurā es beigās arī, nu, sabruku Dieva priekšā, un es viņam pateicu, kad, ja es šo te lasu par, par šo tavu žēlastību, ka bez maniem nopelniem, jo mēs jau to tā viegli izsakām, vai ne? Bez maniem nopelniem, jā, jā, bez maniem darbiem.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Bet tad mēs īstenībā dzīvojam ar tādu apziņu, ka mēs tomēr paši to kaut kā esam paņēmuši, izlēmuši, turam. Un, un tas man bija tāds, kur es tiešām Dieva priekšā sabruku. Tā bija tāda reize, kad es vairākas stundas uz zemes vienkārši savā dzīvoklī gulēju. Un, kad es piecēlos, tad man bija ar dvieli jāslauka asaras vienkārši, kas bija tur.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un tas bija mans tāds, jā, pagrieziena punkts, kur, kur es arī, kur man bija tāda arī pieredze, kur bija, es teiktu, divejāda, divjādas sajūtas par to, ka es pirmo reizi biju dzirdējis rakstu skaidrojošu sludināšanu, un es biju tik priecīgs, jo man...
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: ...jo man bija beidzot sajūta, ka nevis mācītājs uz mani runā un stāstot, ko viņš ir sapratis, bet ka viņš vienkārši palīdz ī parādīt to, ko teksts saka, un pie tam palīdz saprast konkrēto rakstuvetu, ņemot palīgā citas rakstvietas, nevis savu pieredzi, nu, jeb kaut ko tādu, protams, arī savu pieredzi. Un Džonam Makarturam ir ļoti labi, labi sakārtots viss viņa sprediķi jeb, nu, vārda skaidrojums, ka var faktiski ņemt jebkuru rakstuvetu, un viņam ir jau vai nu bijis ir ir
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: ...ir svētruna, vai kas. Un kāpēc es teicu divējādas sajūtas? Jo no vienas puses man bija tik liels prieks, un man tiešām bija tā, ka es es vienkārši trīs gadus sāku arī iet cauri un studēt, un man bija tāda sajūta, ka es esmu kaut ko uzņēmis, un es to nevaru paturēt sevī. Man tās ir labās ziņas. Tā ir tā labā ziņa, ka tu, ka tu ieraugi, ko tas teksts, kāds viņam ir dziļums un ko viņš patiesībā var pateikt iepretī tam, ko es biju daudz dzirdējis no kanceles sludinām. Un, bet vienlaikus bija arī šī rūgtā sajūta par to, ka ir 28 gadi pagājuši, es esmu bijis sešās draudzēs, četrās konfesijās, un es pirmo reizi dzirdu šādu sludināšanas veidu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Es pat esmu divās valstīs piedzīvojis kristietību.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un, un tas man bija tāds, no vienas puses šoks, kad k, kur, kur ir šodien tie, kuri šādā veidā sludina, kuri, kā Pāvils saka Timotejam, sludini vārdu, tas nozīmē Dieva vārdu, nevis sludini savu vārdu, savus vārdus. Un, un tas man bija tas varbūt iniciators, kur es tā, nu, kā jau arī par mācekļiem, vai ne, mēs varam lasīt, kad tu vari lūgt tagad, Dievs, sūti kādu, kurš Latvijā arī varētu nākt un šādi sludināt. Bet tai pašā laikā, nu, Dievs mani caur to vienkārši mudināja iet. Un, un, un tā es sāku Bībeles grupā, vienā mājas grupā mācīt. Caur to tā, tā mājas grupa bija saistīta ar Vīlandes draudzi.
Tālivaldis Tālbergs: M,
Markus Rožkalns: un tad vienu reizi man mācītājs Ģirts Vīes draudzes mācītājs uzaicināja svētdienā sludināt Vīlanes draudzē. Es vēl tajā laikā biju luterāns.
Tālivaldis Tālbergs: M,
Markus Rožkalns: nu, oficiāli luterāns. Bet caur šo savu arī meklējumu, ejot cauri šīm doktrīnām, es arī sapratu, ka es nevaru piekrist kādām lietām luteriskajām mācībām.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Nu, kas ir tieši tā glābšanas secība, kā to, kā kristība ietekmē to, kā svētais vakarēdiens ir domāts, lai to noturētu. Un, un tā es principā nonācu atpakaļ pie baptistiem, no kuriem es nāku, bet šoreiz esmu šeit atpakaļ nonācis tādēļ, ka tādēļ, ka, manuprāt, tā ir tā tuvākā izpratne Bībelei. Un kāpēc tuvākā? Tāpēc, kad katra konfesija kaut kādā ziņā uzliek tādu vienu fokusu, lielo uzsvaru kaut kādu, ja.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un, un kad beigās tas lielais risks jau ir, kad tu aiz šiem lielajiem uzsvariem, beigās nemaz nenonāc līdz tam Kristum.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un, nu, jā, bet tāds bija mans ceļš līdz,
Tālivaldis Tālbergs: kā tu izlēmi, ka tu gribi iet mācīties teoloģiju?
Markus Rožkalns: Mans ceļš ir pavisam citādāks. Es, es īstenībā nekad nebiju mācījies teoloģiju. Mana mācīšanās bija šī paša interese saprast vārdu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un, un Džons McArtūrs ir man daudz vairāk devis par, teiksim, tiem pirmajiem trim gadiem, kur arī es es arī klausījos kādas lekcijas, kas bija pieejamas YouTube tieši no viņu semināra, nekā varbūt, nu, citas vietas, kur es esmu pēc tam esmu dabūjis papīru, bet, jā,
Tālivaldis Tālbergs: jā. Es atvēru Latvijas Baptistu draudžu savienības mājaslapu un Markuss Rožkalns, mācītājs, kalpošanas vieta, Vīlandas baptistu draudze. Un tas ir brīdis, kad tu tiec ordinēts par mācītāju. Un tas ir noticis 28. septembrī pagājušajā gadā. kopā tevi ordinēja ar Raimondu Loginu. Un es zinu, ka tu vairāk strādāji ar jauniešiem Vīrlandes draudzē.
Markus Rožkalns: Patiesībā nē. Patiesībā Raimonds vairāk tieši strādāja ar jauniešiem.
Tālivaldis Tālbergs: Jā. Mhm. Mhm. Un tad interesanti, es skatījos mājaslapā, Latvijas Baptistas draudzes mājaslapā, jā, Markuss Rošk starp visiem mācītājiem un kalpošana Rīgas Vīlandas baptistu draudzē. Un tas bija, es šo te skatījos pirms pūpola svētdienas. Mm. Un tagad vakar es paskatījos, ka m nav. Tātad redz, kur ir Mārtiņš Rnieks. Pēc tam tu biji Mārtiņš Markuss Roškalns un pēc tam Dmitrijs Rošiors. Un tagad ir pa taisno Dimitrijs Rošiors un aiz Mārtiņa Rīnieka.
Markus Rožkalns: Bet tas ir okei, Tāli. Tas ir okei.
Tālivaldis Tālbergs: Jā, tas okei. Bet zini, kāpēc es to saku? Nu, tāpēc es arī uzliku baptists.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Nu, baptists ir baptists. Un nu tad runāsim tālāk. formēts baptists vai reformēts baptists. Mēs visi, nu, to, es to saku pozitīvā nozīmē, ne aiz aiz kaut kāda nicinājuma. Visi baptisti savā kāda laika posmā ir formējušies, kā jeb viņi tika formēti par tādiem baptistiem, nu, kādi nu ir, jo te baptistu virzieni jau ir vēl dažādāki, ne tikai šie te divi vieni Amerikā, tu pats zini, ja, tur ir atzari un tādi, bet labi, mēs formējamies kā baptisti, un pēc tam nāk reformēti. Man interesanti patika jūsu emblēma. Tā no sākuma īsti nevarēja saprast, kā viņu lasīt. Tas ir moderni. Un atšķirot jūsu mājaslapu sejas grāmatā, latviski sakot,
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: jums notika dievkalpojums pūpolsvētdienā.
Markus Rožkalns: Jā.
Tālivaldis Tālbergs: Paldies par uzaicinājumu. Man bija prieks būt arī klāt Pūpoles svētdienas dievkalpojumā. Un mani arī pārsteidza tas, ka ļoti daudz cilvēki.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Es nezinu, cik daudz tu biji ieguldījis finanses reklāmā. Es domāju, ka tikpat kā ir maz. Bet daudzi cilvēki mani tas iepriecina.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Jo tagad, lūdzu, pastāsti, kas ir reformētie baptisti. Es šeit, lai arī mūsu skatītājiem būtu iespējams redzēt, es esmu paņēmis informāciju, kas ir jūsu draudzes mājaslapā. Un šeit ir rakstīts, jā, mēs esam baptisti. Jā, mēs esam baptisti.
Markus Rožkalns: Tieši tā.
Tālivaldis Tālbergs: Vēsturiski baptisms kopš reformācijas laika ir nācis ar diviem atzariem. Un šeit jau ir daudziem, o, es nemaz nezināju, ka ar diviem atzeriem. Jā, tas, tas ir fakts, kuri vienkāršā valodā atšķiras ar šo. Un tagad, lūdzu, tu turpini. Ar ko tad atšķiras baptists? Formēts baptists ar tagad reformēts baptists?
Markus Rožkalns: Man patīk, ka tu esi ieviesis jaunu terminu formēts baptists. Jā,
Tālivaldis Tālbergs: paldies.
Markus Rožkalns: Nu, nu, jā, tā galvenā atšķirība, kāpēc ir šie divi atzari vēsturiski, un tas ir, to ir svarīgi arī pieminēt, ka tā nav kaut kāda jauna, jauns novirziens, kuru mēs šeit tagad sāksim, ja.
Tālivaldis Tālbergs: To pat tu izdomā.
Markus Rožkalns: Jā. Markus jaunā kaut kāda teoloģija, jo kāpēc es to saku? Tāpēc, ka man to diezgan daudz pārmeta pa šiem 12 gadiem esot formētajos baptistos.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un tā izpratne principā ir bijusi līdzekļus tai izpratnei, kāda mums ir pārstāvēta Latvijā LBDS līmenī. Proti, tie tie baptisti, kurus mēs varētu saukt par vispārīgiem baptistiem. Un tad tie, kurus mēs varētu šeit saukt par reformētiem baptistiem, vispārīgajiem baptistiem, tā nu tā tas uzsvars ir uz to, ka cilvēkam ir tā brīvā griba izvēlēties Jēzu vai noraidīt viņu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un Bībele par to tiešām runā. Viņi dod šo izvēli, vai ne? Un, un tāpēc tas nav, teiksim tā, nepareizi. Un tomēr ir, ir daudz tekstu, kur mēs redzam, ka Dievs tomēr dara kaut kādas lietas attiecībā uz cilvēka dzīvi, kuras ir ārpus šī cilvēka kontroles.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tu pats pieminēji šo, kad viņš ne tikai zina patiesībā visas mūsu dienas,
Tālivaldis Tālbergs: jā.
Markus Rožkalns: Bet Dievam visspēcīgiem zināšana vienlaikus nozīmē kaut kādā ziņā arī kontrole pār to, vai ne? Un tāpēc tas, ko reformētie baptisti uzsver, ir, ka nevis tam cilvēkam ir tā brīvā griba, bet Dievam ir brīvā griba. Un patiesībā, ja tu paskatīsies Bībeles tekstu, tu meklējot pēc brīvā griba, tu atradīsi tikai brīvo gribu, kas ir attiecināta uz Dievu. Dievs pēc savas brīvās gribas ir atdzemdinājis mūs caur savu vārdu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tātad šī brīvā griba patiesībā ir Dieva pusē. Un tā ir tā otra puse, kuru bieži vien sauc par kalvinismu. Un kalvinisms Latvijā, mana pieredze ir tāda, kad to uzreiz tā kā izgrūž ārā, ka tas ir kaut kas slikts. Kāpēc? Tāpēc, kad ar kalvinismu cilvēki Latvijā saprot dubulto predestināciju.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un dubultā predestinācija nozīmē, ā, ja Dievam ir brīvā griba izvēlēties cilvēku glābšanai, viņš automātiski izvēlas tos pārējos pazušanai.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tas, ko dara reformētie baptisti, viņi abas šīs puses, un to tiešām reformētie baptisti ir mācījuši uzticīgi, sākot ar ar Čārli Sperdžen, kurš ir populārākais baptists vispār.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: ka, ka abas šīs lietas mēs izlasām Bībelē. Jā, mums ir atbildība par šo izvēli. Un vienlaikus Dievs, piemēram, romiešiem 8:30 ir jau iepriekš noteicis kaut ko attiecībā uz to, kurus tad, kuriem tad tiks izteikts aicinājums un notiks taisnošana un notiks pagodināšana. Un, un tas, ko ir darījuši reformētie baptisti, viņi šīs abas puses paņem un viņām tic.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm. Tur rodas cita problēma. Tā problēma ir, kā tu šīs abas puses savienosi.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Jo, ja cilvēkam ir, ja teiksim, sāksim ar Dieva pusi, ja Dievam ir teikšana par to, kurš cilvēks tiek izglābts, viņš viņu apžēlo un izglābj. Bet vienlaikus tiem, kuri ir pazušanā, viņiem ir atbildība, tiek prasīta atbildība par šo, kā to savienot.
Markus Rožkalns: Mhm. Un tā problēma ir tāda, ka mums nav šīs abas puses jāsavieno, jāmēģina kaut kā viņas loģiski sašņorēt kopā, salikt pa kaut kādiem plauktiņiem, bet mums ir vienkārši abām jātic. Un, un, un man ir bijusi arī tur svētrunu sērija, kur es esmu runājis paradoksiem, un ka tas patiesībā ir paradokss. Tev ir šī viena patiesība, un arī Bībelē minēta otra. Un tas, ko cilvēki līdz ar to dara, viņi izvēlas vienu vai otru.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Vienas grāvis vai otrs grāvis, bet uz uz 1 km ceļa ir 2 km grāvji. Daudz vieglāk ir arī iekrist grāvī. meklējam to ceļu. Un tas ceļš ir, ka mēs abas puses paņemam blakus, abām ticam. Mēs ticam, ka Dievs ir izspēcīgs Dievs. Un tas, kas Bībelē ir teikts par to, ka viņš izrāda žēlastību, kuram viņš grib, tam mēs ticam, nevis mēģinām to kaut kā izskaidrot tā, lai tas beigās, lai izručītu Dievu, tā teikt. Un vienlaikus mēs ticam, ka cilvēkam tiek izteikts šis aicinājums, un tā ir viņa atbildība. Kā šīs divas lietas savienot, es nezinu, bet mans prāts, arī manas smadzenes ir ir tik lielas, cik viņas ir. Un mans uzdevums un mana pozīcija nav izdarīt to, ko Dievs var izdarīt. Proti, izskaidrot, kā šīs divas lietas ir savienojamas. Un, un to sauc paradoksu. Un, piemēram, viens, viens lielais teologs ir teicis, ka patiesībā šāds paradokss pastāv visās lielajās Bībeles doktrīnās. Piemēram, kas bija Jēzus, cilvēks vai Dievs?
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Viņš bija 100% cilvēks un 100% Dievs. Kā tu to savienosi? Kā kā mēs savā prātā to varam savienot, ka viņš ir visspēcīgs un vienlaikus viņš nogurst? Viņš ir visu zinošs un vienlaicīgi viņš lūdz Ģedzemānas dārzā. Dievs Tēvs, ja tas var notikt, tad ņem šo biķeri no manis nost.
Tālivaldis Tālbergs: Tieši tā.
Markus Rožkalns: Bet viņš jau to zina. Kāpēc viņš ir nācis šeit? Tas, tas tieši nav savienojums. Grūti to saprast.
Tālivaldis Tālbergs: Un un tāpēc atkal mums ir šī realitāte. 100% vienā pusē, 100% otrā pusē. Nevar būt 200%. ir jābūt kaut kādam loģikai, liekas tā, vai ne?
Markus Rožkalns: Un, un, un tas, ko cilvēki vēsturiski darījuši, viņi mēģinājuši paskaidrot, jā, Jēzus bija tur 50% cilvēks un 50% dievs, ja. Nu, kas ir 50% cilvēks? Tas ir, es, atvainojos, bet avārijā uz pusēm pārraud cilvēks, kurš vairs nav dzīvs. Tā, tas nav iespējams.
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: Kas vēl, piemēram, kurš ir sarakstījis Bībeli?
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Vēstule romiešiem. Nu, kurš Pāvils tikai Pāvils vai Svētais Gars arī? Tad kurš, kurš sarakstīja 50% viens, 50% otrs, vienu pantu Pāvils, vienu pantu svētais gars, tad Pāvils un tā tālāk. Nē, viņi ir kaut kādā nesaprotamā veidā abi bijuši iesaistīti, bet tā, ka Pāvils runā ar savu pieredzi, ar savu vārdu krājumu, ar savu teoloģiju, un vienlaikus Svētais Gars runā caur viņu un to dara. To nevar atkal, tev ir jātic abām pusēm, un tu paliec pie viņām. Kas ir ar lūgšanu?
Tālivaldis Tālbergs: Jā,
Markus Rožkalns: no vienas puses, Bībele mums saka, lūdziet bez mitēšanās. Tas, tas liekas, tā ir visa atbildība ir uz mums. Man ir bez mitēšanās jālūdz. Es īstenībā nevarētu nākt uz tavu raidījumu, jo man ir jālūdz šobrīd bez mitēšanās. Es šobrīd mitējos. Bībele saka arī, jūs nesaņemat, tāpēc, ka jūs nelūdzat.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tātad liekas 100% atbildība uz mani par to, lai lai lūgšana tiktu atbildēta. Un vienlaikus Jēzus saka, bet nepļāpājiet, kā pagāni to dara, jo Tēvs jau zina, pirms jūs lūdzat, kas jums ir vajadzīgs. Un, starp citu, tikai tas, ko, kas būs saskaņā ar manu gribu, tas arī tiks atbildēts.
Tālivaldis Tālbergs: Un faktiski, kas būs saskaņā ar Dieva gribu?
Markus Rožkalns: Ar Dieva gribu, es domāju, ar Jēzu, tā kā Dievu.
Tālivaldis Tālbergs: Jā, jā.
Markus Rožkalns: Un, un tā mēs redzam principā visās lielajās doktrīnās.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm. Es varētu runāt par cilvēka dzīvi, kurš dzīvo tavu dzīvi. Kad tu grēko, tu saki, es tas biju, bet tad, kad tu izdari labas lietas, tad tu dod godu Dievam. Pāvils arī nezināja. Viņš saka, es esmu krustā sists līdzi ar Kristu, un tomēr es dzīvoju, un tomēr ne es.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Bet Kristus manī. Pāvils arī nebija īsti drošs, vai es dzīvoju, vai Kristus manī. Un, un, un atkal mums ir paradokss. Un tas ir tas, ko, ko šie reformētie baptisti ir darījuši, ka mēs ticam šīm abām pusēm. Mēs nebaidāmies no izredzētības jautājuma. M, mēs sakām, jā, Dievam ir viss gods un slava par to, kad, kad cilvēks ir ticis izglābts. Un, un tas manā dzīvē tīri arī tādā praktiskā līmenī ir ienesis mieru attiecībā uz, uz to, kā es varu lasīt Bībeli, jo bija posms, un tas bija, tas bija tajā laikā, kad es arī biju vēl luterāņu draudzē, kad man patiesībā bija mazliet bail lasīt Bībeli. Un kāpēc man bija bail? Tāpēc, ka bija šīs rakstuvetas, kuras, kuras runā par to, ka Dievs kaut kādu lietu dara jau iepriekš, un, un, un manai, manai tai konstrukcijai, kuru es biju uzbūvējis, formējis, tas lika katru reizi šie panti bija, viņš man lika tā kā sakustināt, un tāpēc es mēģināju ātri iet tālāk, ja, lai, lai tikai neizšaubītu savu šo ticību.
Markus Rožkalns: Jā.
Tālivaldis Tālbergs: Nu, protams, mums laiks nav tik daudz. Te ir ļoti daudz ļoti vērtīgu jautājumu, par ko domāt, un es domāju, ka cilvēkiem ir ir par to jādomā. Bet man ļoti patīk tas vienkāršais tavs skaidrojums. Faktiski jūs neesat neko jaunu izdomājuši. Tā nav nekāda jauna kustība tāda pareizi, kā tu sacīji, nav tagad jauna Roškalna virziens draudze, bet tas ir balstīts uz solas skriptūru, respektīvi, vārds, vārds skaidro vārdu.
Markus Rožkalns: Mhm. Un šodien tas mums ir vajadzīgs. Šodien tas mums ir ļoti vajadzīgs. Vienlaikus es arī varu pieminēt, te, te ir minēta saptūra, un tad ir tas 1689. gada,
Tālivaldis Tālbergs: jā,
Markus Rožkalns: tā Londonas baptistu ticības apliecība, kura, kura kalpo kā veids, kā vienkārši salikt pa plauktiņiem šīs lielās Bībeles doktrīnas. viņas, viņa nekad nepietuvosies rakstu autoritātei.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tātad Saula skriptūra raksti vienmēr būs pati augstākā, un tomēr šī ticības apliecība palīdz iziet cauri tām lielajām tēmām un, un arī nodefinēt, kas, manuprāt, šodien mazliet trūkst baptismam, kur nav īsti skaidrs, kam tad mēs ticam. Jā, mums ir kreedo, bet viņš ir tik, tas lieksnis ir tik zems.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm. Mm, principā, nu, tur jebkas mēs varam būt. Un,
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Un tā mēs no šīs svētdienas arī sāksim tādu svētrunu sēriju, kur mēs par tām tēmām iziesim cauri. Un šajā ticības apliecībā pirmā tēma ir svētie raksti.
Markus Rožkalns: Mhm. Jo viss pamatā ir tas, ko tad es lasu par Dievu, par trīsvienīgo Dievu, par Jēzu Kristu. Un tiklīdz mēs atkabinām sevi mazliet nost no tā un sākam tradīcijai sekot, mēs nonākam ļoti bīstamos ūdeņos.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Paši to nemaz nemanot.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm. Jā. Man tas ļoti aizrāva. Nu, pagājuš naktī es līdz 4:00 lasīju visus 32 ticības apliecības punktus. Man tas ļoti, ļoti patika lasīt. Un, un viens no arī atšķirīgiem punktiem ir tāds, ka reformētie baptisti neiet kopā zem kādas vienas lielās cepures.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: kas saucās, nu, kā sauc savienības jeb jeb jeb viens viens galvenais viens, kas pārvalda 60, 70 jeb 100 jeb tūksto draudzes, bet kā reformētie baptisti turās pie šī sākotnējā modeļa, kas bija apustuļu laikā
Markus Rožkalns: vecajiem.
Tālivaldis Tālbergs: Vecajai, jā.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Un katrā draudzē ir savā veidā bīskaps.
Markus Rožkalns: Jā, tieši tā. Un tas ir arī bija viens no tiem, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mana bildīte ir pazudusi no turienes. Un, un lai nerodas kaut kādas baumas, kad es tur esmu izstumts. Un tā es pats izgāju ārā. Es pats iesniedzu dokumentu un, un varbūt kādam liekas, nu, bet Markus, pirms pusgada tu vēl tiki oriģinēts. Jā, tas ir apliecinājums tam, ka es līdz pēdējam cerēju, ka šo pārliecību var nest iekš iekš LBDs. Un, un pēdējais gads bija diemžēl tāds diezgan smags. Un jau tajā brīdī, nu, bija jau diezgan grūta tā situācija. Un rezultātā es sapratu, ka nav, nu, ka tomēr ir tās atšķirības var nelikties tik lielas, bet viņas tomēr ir pietiekami lielas, lai nevarētu brīvā veidā izdzīvot šo, šo izpratni saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Tālivaldis Tālbergs: Un tas, ko tu pieminēji ar ar bīskapu, jā, bīskaps ir viens no trim vecaju sinonīmiem.
Markus Rožkalns: Tātad, principā Bībelē Jaunajā Derībā mums ir dots modelis. Tas ir vienīgais pavēlētais modelis, vienīgais prezentētais un vienīgais pat pavēlētais modelis, kur ir vecajie. Un šie vecaji funkcionē tā kā trīs lomās, tā varētu teikt. Viena loma ir vienkārši tas presbiteros vecais, kurš principā ir tas, kurš, kā mēs to par mūsu draudzē arī izprotam, kurš kurš var būt tas, kurš pieņem cilvēkus un rūpējas, gana cilvēkus tādā formā, ka viņš rūpējas par viņu vajadzībām. Tas nozīmē, tev nav viens centrālais virsmācītājs, pie kura vienmēr visi ies, jo viņš ir tas vienīgais, kurš varēs dot tās atbildes. Bet šie vecāji visi, viņiem kvalifikācijā ir noteikts, ka viņam jāmāk rakstus mācīt.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tātad viņam ir jābūt spējīgam dot biblisku atbildi. Jā. Otra loma ir episkopos. Tas ir šis bīskaps.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un viņa loma atkal ir vairāk tāda, ka tu esi tas, kurš pārrauga tavu ganāmpulku un varbūt paskatās, kuri, kuras aitings tur pie tā žoga ir varbūt jau izslīdējuši cauri un aizmukušas. Praktiski draudzē tam vajadzētu būt cilvēkam, kurš seko līdzi. Mans draudzes, draudzes loceklis nav bijis trīs nedēļas, četras nedēļas. Es aiziešu, piezvanīšu, satikšos ar viņu, mēģināšu saprast, kas tas, kas šobrīd notiek draudzēs, tā ir katastrofa.
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: Saraksts ir septiņos ruļļos, bet to visu varētu uzrakstīt uz vienu mazo piezīmu lapiņu.
Tālivaldis Tālbergs: Jā.
Markus Rožkalns: Tas tā. Un patiesībā tas trešais, tā trešā loma ir arī ļoti interesanta, jo viņa ir gans.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: M, bet tas, kā mēs tā kā tradicionāli uztveram, gans ir tas, kurš ir tas, nu, tas draudzīgais, kurš, kurš var veidot attiecības un ies, un, un tā, bet patiesībā gans Bībele, Bībelē ir vairāk ar uzsvaru uz barošanu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Tātad tu kā gans vedi ganībās, kāpēc? Lai rekur zaļā zāle, psalms 23. Skaidrais ūdens.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un tāpēc patiesībā tas gans ir vairāk šajā modelī tas, kurš ir tas, kurš varbūt vairāk sludina. Un tāpēc parasti šajās draudzēs ir arī tā, kad viens vairāk sludina, un tomēr visi vecai kaut kādā formā ir atbildīgi mācīti, lai draudze ir ar viņiem saskarēji. Mums, piemēram, Bībeles grupas tagad sāksies no nākamās nedēļas. Un, un tā, un mums arī vecai būs tie, kas sludina ik pa laikam.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un, un tā ir tā atšķirība varbūt LBDs gadījumā, kur mums bīskaps ir virs mums, mums arī mācītāji tiek iecelti.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un šis modelis mums varbūt nav tā, kā ir luterāņiem vai katoļiem, ja, ka tev ir tiešām vertikālais. Mēs it kā sakām, ka mums ir autonomas draudze, bet tai pat laikā tomēr viņas nav pilnībā autonomas. Un, un, un šis modelis sākās patiesībā ar Ignāciju, tad, kad viņš otrajā, trešajā gadsimtā sāka, sākās šī, šie pirmie uzbrukumi kristietībai. Un, un viņš patiesībā tāda praktiskuma vārdā paņēma, atkāpās no šī modeļa un iecēla bīskapus.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: lai vienkārši būtu tā kā tāda centrāle, kurā, nu, ja tev ir kaut kādas problēmas ar kristietību, re, kur tev ir viens reģionā, pie kura vērsties. Un, un, un pēc tam Roma jau to pārņēma jau kā atkal savu modeli, ja, tad bija Roma izcēla savu bīskapu kā to augstāko, un tad sākās šķelšanās, un tā tālāk tas viss aizgāja. Un tad reformācijas laikā bija tas tā vēlme atgriezties atpakaļ pie tā bibliskā. Un reformētiem baptistiem. Interesantā kārtā, kad tu runā par vārdu reformēts, tas īstenībā nozīmē reformāciju noslē noslēgušais, reformāciju sasniegušais.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Luters nekad netiek saukts par reformētu.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Jo viņš uzsāka.
Tālivaldis Tālbergs: Jā. Viņš uzsāka. Viņš nenobeidza līdz galam.
Markus Rožkalns: Jā. Un, un, un interesantā kārtā reformācija beidzas 1 648. gadā oficiāli pēc 30 gadu karu, 30 gadu karu beigām.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Bet reformētie baptisti dzimst tieši pirms tam.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un tāpēc kaut kādā ziņā tā vēlme attīrīt, attīrīt, attīrīt nonāk līdz reformētiem baptistiem, un tad noslēdzas šī reformācija.
Tālivaldis Tālbergs: Tevī klausoties, es ļoti, nu, izjūtu veco baptistu, nu, es esmu vecs baptists, bet padomju laikos, kā tas bija draudzēs, man, man tas ļoti patika, un es esmu par daudz daudz stāstījis jau. Un, un tā kārtība, jeb tas akcents ir Kristus centrā. Nu, varētu teikt, šodien arī ir draudzēs Kristus centrā, bet faktiski vairs nav Kristus centrā.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Nu, kaut vai ar to pašu vien, ko esmu jau pieminēj pagājušajā raidījumā, mums bija brīnišķīgs Matevā galds Esmu dzīvības maizes kā altārs. Nu labi, baptistiem nav tāds izteikts altārs, bet tomēr tas ir altāra galds, uz kuru mēs liekam svēto vakarēdienu. Un, un, nu, šodien tas vairs nav aktuāli. Viņš nav centrā, viņu var nostumt malā ar visu uzrakstu, es esmu dzīvības maize, tur viss, kas ir sakrāmēts virsū, tad labi, kad nu ir uzlikts virsū tagad kaut kādas pārklājas, lai neredz to uzrakstu. Man personīgi tas nepatīk. Un, un arī, piemēram, es atceros, ka pie Svētā vakarēdiena, vienmēr bija draudzē dievkalpojums, un pēc tam, nu, labi, baptistu draudzē es biju pirmajās svētdienās.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Un pēc, pēc oficiālā dievkalpojuma tika dotas piecas, 10 minūtes starpbrīdis, un visi, kas nav draudzes locekļi, tie var brīnišķīgi iziet ārā, un viņiem nav jābūt klāt. Un es esmu par to, jo mani šodien pārsteidz, brāli, mani pārsteidz. Es esmu bijis ļoti daudzās baptistu draudzēs. Un nāciet visi. Ko nozīmē nāciet visi? Un, un man pat ir reāli paklausies cilvēks, kurš nav ne pagremdēts, bet, nu, viņš ir, protams, nenoliedz Dievu. Pēc šāda uzaicinājuma nāciet visi, viss ir sagatavots. Jā, viņš arī iet tajā rindā un ņem, bet viņš taču nesaprot, ko viņš to dara. Un faktiski es esmu pilnīgi pretī pret tādu, nu, nāciet, nu, kas, nu, saprotiet, kas esat. Un, cik es zinu, reformētie baptisti dod svēto vakarēdienu tikai savas draudzes locekļiem.
Markus Rožkalns: Jā, nu, tu nevari, protams, izvairīties no tā, ka arī var kā no kādas citas draudzes būt, bet, jā, tā latiņa tiek pacelta augstāk, un mums šobrīd vēl nav draudzes locekļu, un mēs vēl esam dibināšanas procesā, bet, jā, tā principā šis dievgalds saucamais ir domāts draudzei. Un, un mums kā vadītājiem ir arī atbildība, nu, rūpēties par to, lai draudze viņu saņem un, un nevis cilvēki varbūt, kuriem beigās tas nāk par sliktu. Bībele par to ir brīdinājusi.
Tālivaldis Tālbergs: Man pašam ir varbūt lielāka tā problēma ar to, ka, ja mēs sakām, jo visi jau saka, jā, Jēzus ir centrā kristo centrisks un, un liek uzrakstus lielus, varbūt to vēl izsakot, bet jautājums ir, cik daudz tad tu dod vārdu viņam?
Markus Rožkalns: Mhm. Un cik daudz mēs runājam kā mācītāji no savas pieredzes. Un, un, piemēram, šī rakstu skaidrojošā sludināšana, viņa atšķiras no, piemēram, bibliskas sludināšanas, ja. Es vienkārši rakstīju savu, savu diplomdarbu par šo tēmu. Un, un tad ir, piemēram, tāds dalījums trīs, trīs kategorijās. Pirmā ir tematiskā svētruna, kur es vienkārši izdomāju tēmu, un tad es piemeklēju rakstuvetas, kuras man piestāv. Otrā ir bibliskā, kur es paņemu kaut kādus dažus pantus, bet es pats izdomāju, kas būs tas, nu, kas būs tas uzsvars, kur es gribu, ko es tur redzu šajos pantos.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un tad rakstu skaidrojušā sludināšana ir patiesībā tā, kura mēģina saprast, ko, kādus punktus autors ir gribējis šajā perkopē, piemēram, ielikt iekšā. Un tajā brīdī mēs kļūstam kā mācītāji nevis par pavāriem, bet mēs kļūstam par tiem viesmīļiem.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Kuri šo ēdienu, kuru jau Dievs ir sagatavojis, nesam draudzei.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm.
Markus Rožkalns: Un, un tas ir tas, kas man, kur es teiktu, numur viens kritērijs, ja tu gribi teikt Kristus, jo viņš ir mūsu virsgans. Mēs visi tam te piekristu.
Tālivaldis Tālbergs: Bet tieši tā. Vai viņš runā uz draudzi, vai runā mācītājs vārds, uzvārds?
Markus Rožkalns: Jā, nu, es esmu vienmēr šokātēts bijis, kad esmu dzirdējis dievkalpojumā mācītājs iesāka savu svētrunu, un tad viņš saka tādus vārdus. Nu, un brāļi un māsas, es šodien runāšu par to un to. Un vakardien es parunāju ar savu sieviņu un ko viņa saka, nu, par ko runāt, un, un faktiski pakonsultē, pakonsultējās ar sieviņu. Nu, mīļie draugi, nu, kur mēs esam aizgājuši? Dieva vārds un tas Kungs un Diev, un Svētais Gars atklāj.
Tālivaldis Tālbergs: Mhm. Nu, es tā saku vecajā Vecās Derības izpratnē priesterim, jo, jo teikt Dieva vārdu sludināt, nu, kas būtu tagad tas aktuālākais jeb ko draudze gribētu zināt, pa priekšu uztēl aptauju, un tad tā svētrun, bet, nu, tā ir realitāte. Strauji mums steidzā laiks. Jūs pulcējaties Brīvības gatvē 291.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Daudzi nemaz nezina, kas tas ir un kas tur ir.
Markus Rožkalns: Jā, nu, tā mums ir pagaidu vieta. Mēs šobrīd meklējam lielākas telpas, bet tas ir Baltijas reformātu teoloģijas seminārs, un tur mēs pulcējamies svētdienas rītos plulksten 11:00. Visi laipni, mīļi, gaidīti. Meka,
Tālivaldis Tālbergs: bērniem.
Markus Rožkalns: Jā, vietu skaits ir ierobežots, bet gan jau atradīsies viet,
Tālivaldis Tālbergs: bet varbūt, varbūt kādiem ir zināms kādas telpas. Piedod, es es tev neesmu prasījis atļauju.
Markus Rožkalns: Nē, nu, bet, ja piedāvājumi noteikti, ja ir zināmas telpas un, un tad droši varat to darīt zināmu.
Tālivaldis Tālbergs: Vai tav tava informācija jebk zvanīt ir mājaslapā? Tev kaut kur jeb?
Markus Rožkalns: Ļoti labs jautājums. Būs jāpārbauda, būs jāieliek. Jeb tu vari tagad pateikt numuru, uz kuru varētu zvanīt. Jā, var zvanīt uz 291 285
Tālivaldis Tālbergs: un vēl vienreiz 29
Markus Rožkalns: 29 28 35.
Tālivaldis Tālbergs: Paldies. Es zinu, kad tas viss notiek ar Dieva, Dieva vadību, jo tas, ka tu tur dabūji to traumu, tas nav tā, nu, negadījums.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Jo iedomājies, ja skatoties uz mani, man ir tik daudz mati pazuduši, un katrs ir pazudis ar Dieva vārdā ir rakstīts. Tad kur nu vēl vairāk tev tādu trauma?
Markus Rožkalns: Slava, es Dievam esmu pateicīgs par to. Un, ja es varētu atgriezties pagātnē, es teiktu: "Dievs, dari to atkal ar mani." Jo,
Tālivaldis Tālbergs: jā,
Markus Rožkalns: jo viņa vadībā dzīvot ir labākais, kas var notikt cilvēkam. Āmen.
Tālivaldis Tālbergs: Āmen. Margus, Dieva svētības tev vēlu.
Markus Rožkalns: Paldies.
Tālivaldis Tālbergs: Izturību un neskatīties apkārt un atpakaļ, ko varbūt cilvēki pārmet un ko, nu, nezinu, ko, varbūt pat met virsū. Nu, es negribu teikt to vienu vārdu, bet tad arī, ja met virsū, man gadus atpakaļ bija ļoti interesanti, nu, tik ļoti nāk, kungs, es jau esmu noguris atkal tāds pārmetums. Tāpēc, ka tu to dari, tāpēc es nedarīšu. Tāpēc, ka tu to laid pie mikrofona, tāpēc tas nebūs nepārtraukti. un, un kritika, un, un viss. Un es lūdzu Dievu, Kungs, es esmu noguris, lūdzu, nu, palīdzi man. Un brīnišķīga rakstvieta, lai tas koks, lai koks nestu vairāk augļus, tad viņam ir vajadzīgs. Vispirms tur viņš, tas kungs, izgriež liekos zariņus.
Markus Rožkalns: Mm. Un ir vajadzīgs daudz mēslojums. Man nepatīk, nepatīk tas mēslojums. Bet
Tālivaldis Tālbergs: pēc tam, tu zini, mīļo brāli, es tev teikšu, pilnīgi viss mainās, skats. Man var mēslot un gāzt mēslus virsū, vienalga kādus.
Markus Rožkalns: Mhm.
Tālivaldis Tālbergs: Slava Dievam.
Markus Rožkalns: Mhm. Protams, ja es esmu vainīgs, ja, ja es esmu nepareizi rīkojies, tad tas, tas Svētais Gars to pateiks. Un tad arī tas arī der, ka to pasaka. Bet lielākā daļa jau tu zini, ir tikai, nu, runāt un, un, o, nu, jā, nu, redz, kur jauns, un, un tagad, nu, iedomājies nezin ko. Tas tā nav.
Tālivaldis Tālbergs: Tas Kungs, lai tevi svētī, lai pasargā tavu ģimeni, lai svētī tavu ģimeni, tavus mīļajos. Un, jā, ja ir, ja jums ir zināma kāda telpa, nu, es gribētu uzreiz teikt, apmēram uz 200 vietām, nu, tā saspiesta 200 vietas, ērtas, nu, teiksim, 100, 150, nu, vietas, tad, lūdzu, droši sakiet vēlreiz. Pasaki telefona numuru 291 285.
Markus Rožkalns: Paldies, Markus.
Tālivaldis Tālbergs: Lai Dievs svētī, mīļie radio klausītāji un skatītāji. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī, ja tas Kungs gribēs, un mēs būsim vēl šeit, tad tiksimies pēc septiņām dienām. Visu labu.