Jūs esat zemes sāls

Es aicinu jūs paņemt Dieva Vārdu un atvērt Mateja evaņģēliju 5. nodaļu. Un šodien, es vēlos ka mēs varētu paskatīties uz 13. pantu. Mateja 5. nodaļa, izslasīsim kopā no 13. - 16. pantam Jēzus teica saviem mācekļiem: "Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs."
Lūgsim Dievu. Debesu Tēvs, mēs esam uzdrošinājušies nākt Tavā klātbūtnē un atvērt Tavu Vārdu. Mēs apzināmies savu vajadzību pēc Tava Gara klātbūtnes šajā stundā. Tēvs, mēs lūdzam, lai tu runā uz Savu draudzi šodien. Tā ir briesmīga lieta krist dzīvā Dieva rokā. Tēvs, es apzinos savu nespēju sludināt kā man vajadzētu. Es apzinos, ka vieta, kur es stāvu ir svēta. Šis Vārds ir Tavs. Šī draudze ir Tava. Tāpēc runā uz mums šodien, Jēzus Vārdā. Āmen.
Ja tu esi bijis kopā ar mums, mēs esam studējuši Mateja evaņģēliju un mēs esam skatījušies uz tām svētībām, kuras Jēzus pasludina pār saviem mācekļiem Mateja 5. nodaļā no 3. - 12. pantam. Jēzus ir tiko uzsācis savu kalpošanu Galilejā. Pēc 30 apslēptības gadiem, Dieva Dēls ir darījis sevi zināmu. Priekšskars ir ticis atvilkts, un Ķēniņš ir uznācis uz pasaules skatuves. Viņš ir nācis, lai paveiktu to darbu, kuru Viņa Tēvs ir sūtījis viņu darīt. 3. nodaļā Jānis kristītājs krista Jēzu Jordānas upē. Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts." Jau no paša sākuma Jēzus sekotāju acīs bija Viņa patiesums un autoritāte, kuru apliecināja pats Debesu Tēvs. 4. nodaļā Viņš attaisnoja savu bezgrēcīgumu stājoties pretīm velna kārdinājumiem. Kad visi elles spēki nostājās Viņam pretīm, Kristus pierādīja, ka Viņš ir patiesais Dieva Dēls. Izraēlas ilgi gaidītais Mesija bija uzkāpis uz skatuves. Dieva Dēls bija ienācis pasaulē.
Un kāda bija šī pasaule, kurā Jēzus bija ienācis? Kādā vietā viņš bija ieradies? Mateja 4:16 – Tā bija Zebulona un Naftaļa zeme, piejūras ceļš, Aizjordāna, citu tautu Galileja, ļaudis, kas sēdēja tumsībā. Tā bija tumša un ļauna pasaule, kurā politiski valdīja Romieši un garīgi ārējā Farizeju reliģija. Viņš ienāca pasaulē, kurā Viņš neiederējās. Tas bija bezgrēcīgais Dieva Dēls pasaulē, kurā valdīja Romieši un viltus reliģija. Šeit ir pateisais Ķēniņš pasaulē, kura Viņu pat neatzina. Pasaulē, kurā Viņš nebija gaidīts, kaut arī Viņš to bija radījis. Tā bija pasaule, kuru Viņš bija nācis glābt, kaut arī tā piesistu Viņu krustā. Apustuļa Jāņa vārdiem, “Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.” Šeit ir Izraēla ilgi gaidītais Mesija, šeit ir Izraēla Ķēniņš. Šeit ir pasaules valdnieks. Viņam nebija nekādas politiskas varas, Viņam nebija panākumu, Viņam nebija nekāda pasaulīga atbalsta. Viņš nāca sludinādams. Un kāda bija viņš vēsts? Mateja 4:17 – “No tā laika Jēzus iesāka sludināt, sacīdams: Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi."
Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams un sludinādams Dieva Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā. Šīs bija tās zīmes, kuras apliecināja un apstiprināja to vēsti, kuru Viņš sludināja. Un 5. nodaļā mēs lasām, ka pazemīgi mācekļi sapulcējās ap Viņu. Tie, kuriem Romā nebija vietas. Tie, kuriem nebija garīgas nozīmes Jūdu vidū. Lielākoties, tie bija zvejnieki, nodokļu iekasētāji, padotie. Un ja tu jautātu Cēzaram, tie bija cilvēki, kuri vispār neeksistēja. Un tie ir šie pazemīgie mācekļi, kuriem Jēzus sāk mācīt Mateja 5. nodaļā. Šajos pantos Jēzus apraksta to, kāds izskatās patiess kristiets, kurš ir mantojis Debesu Valstību. Un tas ko Jēzus dara kalna svētrunā, ir Viņš pasludina savas valstības manifestu. Ne tikai kāda ir Dieva valstība, bet kādi ir šīs valstības mantenieki. Kad Dievs izdara glābšanas darbu pie cilvēka un noved viņu pie atgriešanās, Viņš paņem viņa akmens sirdi un ieliek viņā miesas sirdi. Viņš paņemt mūsu slāpēs pēc pasaules un dāvā mums slāpes pēc Viņa taisnības. Tas ko Jēzus dara Kalna Svētrunā, ir Viņš paskaidro to, kas ar mums ir noticis. Ko Svētais Gars ir izdarījis pie mums pārceļot mūs no tumsas valstības sava Dēla valstībā.
Kā izskatās šis jaunais radījums Kristū. Tas ir kāds, kurš ir garā ubags (3. pants) – kāds, kurš apzinās, ka viņam nav nekā, ko viņš varētu pienest Dievam, lai Viņš to pieņemtu. Viņš ir tas, kurš apzinās savu garīgo bankrotu Dieva priekšā. Tas ir kāds, kurš raud un sēro par grēku (4. pants) – viņš ir salauzts Dieva priekšā par savu grēku līdz sirds dziļumiem. Tas ir kāds, kurš ir lēnprātīgs (5. pants) – viņš neaizstāv sevi, viņš pagriež otru vaigu, viņš iet otru jūdzi. Viņš ir tas, kurš uztic savu ceļu Dievam. Tas ir kāds, kurš alkst un slāpst pēc taisnības, vairāk kā pēc jeb kā cita (6. pants). Tas ir kāds, kurš ir vienmēr gatavs parādīt žēlsirdību (7. pants) – kā šis Samarietis, kura sirds iežēlojās un viņš nespēja paiet garām kādam, kurš bija nokļuvis nelaimē. Tas ir kāds, kura sirds ir darīta šķīsta un viņš ir vienmēr gatavs nest mieru (8 un 9 pants). Un tad mūsu Kungs saka, ka tie, kuru dzīves raksturos šīs īpašības un svētības, būs tie, kuri tiks vajāti viņu taisnības un Jēzus Vārda dēļ. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. Citiem vārdiem, kā ticīgie, pat vislielākajā vajāšanu karstumā mēs priecājamies un līksmojamies, jo mūsu sirdis ir tik ļoti apslēptas pie Kristus debesīs un mūsu acis ir vienmēr vērstas uz debesīm, kur Kristus valda.
Un tāpēc, ja kāds tev jautātu, – vai domājot pārāk daudz par debesīm nepadara mūs pasaulīgi nederīgus, Jēzus mums atbild, ka tie, kuru sirdis ir apslēptas Kristūs un acis vērstas uz augšu, ir tie, kuri nebīstas neviena cilvēka un nevienas lietas, bet priecājās vajāšanās. Šie ir tie cilvēki par kuriem Jēzus saka, – jūs esiet šīs zemes sāls un šīs pasaules gaišums. Un kaut arī šis ir garāks ievads, mums ir svarīgi saprast to kontekstu kurā Jēzus saka šos vārdus. Mateja 5:13 – Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Šajā reizē mēs apskatīsim mūsu lomu kā zemes sāls un nākamajā reizē mēs domāsim par mūsu funkciju kā pasaules gaišumu. Ja mums būtu jāapraksta vienā vārdā par ko Jēzus šeit runā, tad tā būtu – ietekme. Kāds autors to ir pateicis šādi, “Tu raksti evaņģēliju. Nodaļu dienā, – ar darbiem, ko dari un vārdiem, ko runā. Cilvēki lasa, ko tu raksti, – labu vai sliktu. Kas ir evaņģēlijs, kuru raksti tu?" Ietekme. Kādu vēsti tu nodod pasaulei? Un daudzējādā ziņā, tas ir neiespējams uzdevums. Jāņa 15:19, Jēzus saka, – “Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.”
Un šeit mēs esam spiestu uzdot jautājumu. Kā lai mēs ietekmējam pasauli, ja mēs neesam no pasaules un pasaule mūs ienīst. 1 Jāņa 2:15, “Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;” Romiešiem 12:2, mums ir teikts, “netopiet šai pasaulei līdzīgi” 2 Korintiešiem 6:16, Pāvils ir vēl drosmīgāks, viņš raksta, “Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu.” Es vēlos jūs šajā pasaulē, bet nebūt no šīs pasaules. Esmu sūtījis jūs pasaulē, bet nemīliet pasauli. Un tāpēc šis jautājums ir neizbēgams – Kā mēs kā ticīgie varam būt pasaulē, bet nebūt no pasaules, sūtīti pasaulē un neatļauti mīlēt pasauli. Kā tad lai mēs ietekmējam to? Kā mēs varam būt tajā un nebūt no tās? Sūtīti tajā un nemīlēt to? Un Jēzus atbilde ir sākot ar 13. pantu. Gluži kā sāls un gaisma ir pretēji un atšķirti no to ietekmes vides, mēs esam šīs zemes sāls un šīs pasaules gaisma.
Es vēlos, ka mēs saskatītu trīs lietas, šajā rakstu vietā, un es vēlos iedot jums 4 virsrakstus, lai jūs varētu sekot līdzi mūsu studijai. Pirmkārt, Pieņēmums. Fakts, ka zemei ir nepieciešama sāls, norāda, ka zeme ir sabojāta. Otrkārt, Plāns. 13. pants – Jūs esat zemes sāls. Un treškārt. Brīdinājums – Bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
Pieņēmums, plāns un brīdinājums. Pirmkārt, šīs rakstu vietas pieņēmums. Šī rakstu vieta paredz 2 lietas. Pirmkārt, – šī pasaule ir satrūdējusi, tāpēc tai ir vajadzīgs sāls un tā ir tumša, un tāpēc tai ir vajadzīga gaisma. Tāpēc šīs rakstu vietas pieņēmums ir pasaules tumšums un pagrimums. Pasaule, kurā Jēzus bija ienācis bija pasaule, kura gulēja tumsā un garīgā pagrimumā. Jēzus mums atklāj savu pasaules uzskatu. Mēs dzīvojam ļaunā un samaitātā pasaulē. Tas ir Bībeliskais pasaules uzskats. Un mēs negaidām, ka kaut kas paliks labāk, jo Bībele mums īpaši piekodina, ka pēdējos laikos nāks īpaši grūti laiki. 2. Timotejam 3:1-7 - “Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.” “Taču ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā maldinādami un maldīdamies.”
Tas ir viltus sapnis, domāt, ka pasaule kļūst labāka. Tā nevar kļūt labāka, jo tā jau no paša sākuma nav laba. Tā ir ļauna un kļūst tikai ļaunāka. Mēs nevar noliegt, ka šodien mums ir daudz vairāk zināšanas un tehnoloģijas, kā jeb kad agrāk. Nekad pasaules vēsturē nav bijusi tik attīstīta zinātne un tehnoloģijas un medicīna un izglītība kā mūsdienās. Taču bēdīgā ziņa ir tā, ka nekas no tā nespēj atturēt ļaunuma izplatīšanos virs zemes. Ja nu vienīgi, mēs esam izgrudrojuši vēl vairāk veidus kā to pavairot. Ja nu vienīgi, mēs esam tikai kļuvuši par labākiem ļauna izdomātājiem, kā mēs lasām Romiešiem 1. nodaļā. Pasaule ir bijusi samaitāta ar vai bez tehnoloģiju palīdzības. Un tas vienmēr tā ir bijis. 1. Mozus grāmatā, no 1. nodaļas, kad Dievs radīja cilvēku nepagāja ilgs laiks līdz 6. nodaļai, kad Dievs uzlūkoja cilvēci un, “Tas Kungs redzēja, ka pieaug cilvēka ļaunums uz zemes un viss, ko viņš veidojis, ik dienu savā sirdī domā tik ļaunu! Un Tas Kungs nožēloja, ka uz zemes taisījis cilvēku, un tas mocīja viņa sirdi. Un Tas Kungs teica: “Es noslaucīšu no zemes virsas cilvēku, ko es radīju, – no cilvēka līdz lopam, līdz rāpulim, līdz debesu putnam! Man ir žēl, ka es tos radīju!”
Dievs izglāba 8 taisnus cilvēkus un noslīcināja visu pārējo radību 1. Mozus 6. nodaļā. Dievs deva viņiem jaunu sākumu. Un nepagāja ilgs laiks līdz 1. Mozus 19. nodaļai, kad Sodoma un Gomora bija kļuvusi tik samaitāta, ka Dievs lika ugunij un sēram nolīt pār to vietu un iznīcināja visus, kas tur dzīvoja. 2 Pētera vēstulē, mēs lasām, ka tas pats notiks ar visu pasauli, “kad debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs”. Mēs redzam, ka cilvēks nekļūst labāks. Viņš mīl grēku un ienīst Dievu un viņš nenāks pie Dieva jo viņš mīl tumsu vairāk nekā gaismu. Jāņa 3:19, “Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.” Cilvēks ir tik ļauns un samaitāts, ka viņš pat nemeklē Dievu. Romiešiem 3:11, “Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu.”
Jeremijas 17:9 – Cilvēka sirds ir “ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga.” Tas ir Jēzus priekšstats par cilvēku. Pasaules vajadzība pēc sāls norāda uz pasaules samaitāto stāvokli Dieva priekšā. Un kaut arī šai pasaulei ir steidzami vajadzīga dievbijīgu kristiešu ietekme, kuri ir šīs zemes sāls un šīs pasaules gaišums, pasaule mūs nesagaida ar atplestām rokām, tieši tāpat kā tā nesagaidīja Jēzu. Kā jau mēs lasījām, gaisma ir nākusi pasaulē, tomēr cilvēki mīl tumsu vairāk kā gaismu. Viņi ienīst gaismu un tāpēc nenāks pie gaismas. Un tāpēc mēs, kā zemes sāls, neesam pievilcīgi pasaulei, tieši otrādi, pasaule mūs ienīst, jo mēs liecinām, ka tās darbi ir ļauni. Mateja 10:22, “Jūs būsiet visu ienīsti Mana Vārda dēļ.” Jēzus teica, Jāņa 7:7, “Jūs (kas piederiet pasaulei) pasaule nevar nīst, bet Mani viņa nīst, jo Es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.”
Cilvēki dod priekšroku dumsai nevis gaismai. Un tas ir iemesls kāpēc pasaule vajā ticīgos, jo viņi vēlas tikt vaļā no tā, kas nosoda viņu sirdsapziņu. Mēs esam sāls pasaules grēka brūcēs. Cilvēki mīl grēku, un vēlas palikt grēkā un viņi saskata kristiešus kā draudu viņu mīlestībai pret grēku. Tas ir šīs rakstu vietas pieņēmums – ļauna un samaitāta pasaule. Pasaule, kura ienīst to gaismu, kura tai ir tik ļoti nepieciešama.
Tas noved mūs pie mūsu otrā punkta – Dieva plāna. Kāds ir Dieva risinājums? Mateja 5:13 - “Jūs esat zemes sāls” Jūs. Vietniekvārds “Jūs” šeit ir izslēdzošs. Burtiski, – Jūs un vienīgi jūs esiet šīs zemes sāls. Neviens cits! Jūs neesiet viens no daudzajiem, kas var būt zemes sāls. Jēzus šeit ļoti skaidri nošķir savus mācekļus no visiem pārējiem cilvēkiem pasaulē. Valdības nav šīs zemes sāls. Ne biedrības, ne sabiedrības, ne organizācijas nav šīs zemes sāls. Jēzus saka, – jūs mani mācekļi, jūs mani bērni, jūs un tikai jūs esiet zemes sāls. Kas par godpilnu lomu! Kas par žēlastības pilnu kalpošanu, kura mums ir uzticēta! Jebkurš pasaulīgs cilvēks var tikt ievēlēts valdībā, jebkurš pasaulīgs cilvēks var darīt labus darbus, jebkurš pasaulīgs cilvēks var iestāties par to, kas ir pareizs un labs.
Ja tas būtu viss, ko Jēzus domāja ar zemes sāli, Viņš nebūtu teicis, ka jūs esiet vienīgie, kas ir šīs zemes sāls. Tas ir kaut kas vairāk kā politiskas un sociālas aktivitātes. Tikai Jēzus mācekļiem piemīt spēja pārvērst sabiedrību un nest patiesas izmaiņas, jo tikai Jēzus macekļi nes sevī Dieva Valstības Evaņģēliju, kas ir Dieva spēks, nevis, lai padarītu sabiedrību tikai morāli labāku, bet to izglābtu. Un arī tad, kad mēs iestājamies par taisnību un patiesību šajā pasaulē, mēs darām to Jēzus vārdā un viņam par godu. Tas ir radikāli atšķirīgi no visām citām reliģijām un ticībām šajā pasaulē.
Otrkārt, Jēzus saka, “Jūs esiet zemes sāls” Jūs esiet! Nevis, – jums vajadzētu būt. Nevis, - jūs varētu būt, vai būtu labi, ja jūs būtu zemes sāls. Jēzus nesaka, es gribētu, ka jūs būtu zemes sāls. Jēzus saka, jūs esiet zemes sāls. Tas ir žēlastības pilns apgalvojums. Viņš nesaka, jūs varētu būt zemes sāls, ja jūs darītu a, b un c un būtu pietiekami labi. Jēzus saka, Manis dēļ, pateicoties tam, ko Mans Gars ir izdarījis pie jūsu dzīvēm, jūs ESIET zemes sāls. Atcerieties, ka kristietis ir kaut kas, pirms viņš dara kaut ko. Jēzus neliek mums kaut ko darīt, lai kļūtu par zemes sāli. Jēzus neliek mums nopelnīt būt par zemes sāli. Ja tavu dzīvi raksturo iepriekšminētās 8 svētības, tu pavisam dabiski esi šīs zemes sāls. Tas vienkārši izplūst no tavas dzīves.
Treškārt, Jēzus saka, “Jūs esiet zemes sāls” Ko Jēzus domā, kad viņš sauc mūs par zemes sāli? Sāls, cilvēku sabiedrībās, ir vienmēr ticis uzskatīts par ļoti vērtīgu. Ne vairs kā mūsdienās. Grieķi sāli uzskatīja par dievišķu. Viņi to sauca par dievisķu. Romieši teica, ka nav nekā vērtīgāka par sauli un sāli, jo laikā, kad nebija saldētavu, vienīgais veids kā uzglabāt gaļu bija to iesālot. Sāls kalpoja kā uzglabāšanas līdzeklis. Romiešu karavīri pat saņēma savu algu salī. Un ja tu nebiji labs karavīrs, par tevi teica, ka “tu neesi vērts savu sāli” No turienes ir cēlies šis teiciens. Sāls agrīnajā sabiedrībā kalpoja kā draudzības zīme. Derības tika noslēgtas lietojot sāli. Pat šodien Arābu pasaulē, ja divi cilvēki dalās ar sāli, tā ir draudzības apstiprinājuma zīme.
Arī Bībele ļoti daudz un plaši runā par sāls nozīmi. Un jautājums, kuru mums, kā Bībeles studentiem ir jāuzdod, vai Jēzum bija padomā kāda specifiska sāls nozīme, kad viņš nosauca mūs par zemes sāli. Un lieta, kura mums ir jāpatur prātā kā Bībeles interpretētājiem ir tā, ka, rakstu vietas nozīmi vienmēr noteikts konteksts, kurā tā atrodas. Mēs nedrīkstam atdalīt šo rakstu vietu no tās apkārtējā konteksta un izdomāt paši, ko Jēzus varētu būt domājis, kad viņš runā par sāli. Ļoti bieži mēs atraujam šo rakstu vietu no tā, kas ir nācis iepriekš. Jēzus tiko ir pasludinājis tās svētības, kuras apraksta patiesu Dieva bērnu. Un tad Jēzus teica, ka tie, kurus apraksta šīs īpašības tiks vajāti viņu taisnības un Kristus vārda dēļ. Un tas ir tūlīt pēc tam, kad Jēzus saka, jūs esiet zemes sāls. Mūsu loma kā zemes sāls ir cieši saistīta ar tām svētībām, kuras Jēzus ir tiko pasludinājis pār saviem mācekļiem.
Un tāpēc es vēlos paskatīties uz četrām sāls īpašībām, kuras izriet no mūsu konteksta. Pirmkārt, sāls kā dzelonis. Mūsu Kungs ir tiko teicis, ka tie, kuri dzīvos tādu dzīvi, kuru apraksta iepriekšminētās 8 svētības, tiks vajāti viņu taisnības dēļ. Tas izriet no tā, ko Jēzus ir teicis iepriekšējā pantā. Sālim piemīt medicīniska un dziedinoša īpašība, ja to ieliek brūcē.
Kā ticīgie mēs esam sāls grēka brūcēs. Mēs neesam zemes medus, lai glāstītu grēcīgu pasauli. Mēs iestājamies par taisnību un patiesību, kad tas ir nepieciešams.
Pagājušajā nedēļā, Rīgā norisinājās praida gājiens, un to vidū bija arī kristieši. Kuri teica, tas nav pareizi ko jūs darāt Dieva acīs. Vai jūs neesat laisījuši, ka no iesākuma Dievs radīja vīrieti un sievieti. Un viņi dalījās ar Evaņģēliju, lūdzot par viņiem un mīlestībā aicinot viņus nākt pie Kristus. Protams, ne visiem tas patika. Kristieši tika saukti par homofobiem, tika teikts, ka mēs kā kristieši esam naidīgi pret tiem, kuri piekopj homoseksuālu dzīves veidu. Kad nekas nevar būt tālāk no patiesības. Bet redziet, kā kristiešiem, mums bieži nākas būt kā sālim grēka brūcēs. Atcerieties, arī Jēzus teica, ka cilvēki viņu ienīda, jo viņš darīja ko? Liecināja, ka viņu darbija bija ļauni. Mēs mīlam visus cilvēkus, un mēs mīlam viņus pietiekami, lai brīdinātu viņus par Dieva tuvojošos tiesu un aicinātu viņus atgriezties un ticēt uz Evaņģēliju. Mēs iestājamies pret abortu. Nevis tāpēc, ka mēs esam pret sieviešu tiesībām izvēlēties, bet tāpēc, ka dzīvība ir dārga Dieva acīs. Mēs ejam un sludinām cilvēkiem atgriezties no grēkiem. Mēs liecinām, ka cilvēku dzīvesveids nav pieņemems Dievam.
Es domāju, bieži mēs vēlamies vairāk tecināt medu uz cilvēkiem un censties nevienu neaizvainot, lai izpatiktu pasaulei. Mēs domājam, ja mēs piemiegsim aci, tad neviens neapvainosies un viss būs kārtībā un visi teiks, “Cik tie kristieši ir jauki un toleranti” Taču mēs neiestājamies par taisnību un mēs, tā vietā lai ietekmētu pasauli tiekam paši pasaules ietekmēti. Mēs neesam medus, mēs esam sāls. 2 Korintiešiem 2:15, “Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd. Vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību.” Citiem vārdiem, mēs esam medus ticīgajiem, bet mēs esam sāls neticīgajai pasaulei.
Otrkārt, sāls kā šķīstīšanas līdzeklis. 8. pantā Jēzus pasludināja svētību par tiem, kuri ir sirdī šķīsti un tiecās dzīvot šķīstu dzīvi. Mēs ietekmējam pasauli ar mūsu šķīstajām dzīvēm. Mēs parādām pasaulei Kristu ar mūsu darbiem, kurus darām un vārdiem, kurus runājam. 16. pantā Jēzus saka, “Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” Marka 9 nodaļā Jēzus salīdzinot tās vajāšanas, kas nāks pār Viņa sekotājiem ar kausētāja uguni, kas attīra piesārņotu metālu. 49. pantā viņš saka, ka “Ikviens ugunī taps sālīts” Kā zemes sāls, mēs esam tie, kuri vēlas pārvērst tumšu un pagrimušu sabiedrību, dzīvojot svētas dzīves un pasludinot Dieva Valstības Evaņģēliju. Ne tikai padarīt sabiedrību morāli labāku, jo to var jeb kurš. Bet pārvērst sabiedrību ar Kristus Evaņģēlija spēku glābt un mainīt cilvēku dzīves. Tāpēc Jēzus teica, ka mēs esam vienīgie, kuri ir šīs zemes sāls. Tikai mēs nesam sevī cerību par mūžīgo dzīvību. Tikai mēs nesam sevī cerību par grēka piedošanu. Jo tikai mēs nesam sevī dzīvi izmainošo Evaņģēlija vēsti. Mēs esam vienīgie, kas sevī nes vēsti, kas var izmainīt pasauli. Tevī ir vienīgais veids caur kuru tiks pārtraukti aborti, viendzimuma laulības, šķiršanās, laulības pārkāpšanas. Visas šīs problēmas ir sirds problēmas un tikai, ja Dievs izmainīs cilvēka sirdi, mēs varēsim piedzīvot patiesas izmaiņas. Kolosiešiem 4:6, mēs lasām, “Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt”
Ticīgā runa var kalpot kā attīroša ietekme, sarunās, kas ir netīras. Vai cilvēki maina savu valodu, kad tu esi klāt? Vai cilvēki uzvedas savādāk, tikai tāpēc, ka tu atrodies ar viņiem vienā istabā? Tev pat bieži nekas nav jāsaka, jo cilvēki paši saprot, ka tavā klātbūtnē viņi tā runāt nevar. Tas ir labi. Tas nozīmē, ka tu esi zemes sāls. Tas nozīmē, ka tu ietekmē sabiedrību tev apkārt. Mēs ietekmējam sabiedrību mums apkārt ir ar mūsu dievbijīgo dzīvi.
Treškārt, sāls kā uzglabāšanas līdzeklis. Kā kristieši, mēs kavējam pasaules samaitātību. Mēs esam miera nesēji. Mēs veicinam mieru starp cilvēkiem un Dievu. Mēs veicinam mieru citu cilvēku starpā. Bībeles laikos, cilvēki mēdza iesālīt gaļu, lai sāls to uzglabātu no bojāšanās. Un ja ir kaut kas, kas attur pasauli no ieslīgšanas vēl dziļākā tumsībā, tad tā ir Kristus draudze. 2 Tesaloniķiešiem 2:6 - “Un jūs zināt, kas ir tagad tas kavēklis, kura dēļ viņš atklāti parādīsies tikai tad, kad būs pienācis viņa laiks. Jo netaisnības noslēpumainais spēks jau ir darbā, tikai tam, kas to līdz šim kavē, papriekš jāpazūd.” Viss, kas tev ir jādara ir jāpaskatās, kas notiek, kad draudze ir paņemta projām un tas ļaunums, kas valdīs zemes virsū. Iemesls kāpēc Dievs vēl nav iznīcinājis šo pasauli ir jo mēs vēl esam šeit. Un Dievs gaida līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas un tiklīdz pēdējais grēcinieks atgriezīsies, Dievs paņems savu draudzi pie sevis un Dieva tiesa nāks pār šo pasauli.
Mēs esam tie, kuri attur Dieva tiesu, turpinot izlīgt mieru starp cilvēkiem un Dievu. Mēs esam kā Ābrahāms 1. Mozus 18. nodaļā, kad Dievs grasījās sodīt Sodomu un Gomoru. 1. Mozus 18:23 - Un Ābrahāms tuvojās Viņam un sacīja: "Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo? Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū? Nemūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezdievim. Nemūžam! Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?" Un Tas Kungs sacīja: "Ja Es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnus, Es saudzēšu visu šo vietu viņu dēļ." Un Ābrahāms atbildēja un sacīja: "Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu, lai gan es esmu pīšļi un pelni. Varbūt pieci iztrūkst no piecdesmit taisniem, vai Tu tad arī šo piecu dēļ iznīcinātu visu pilsētu?" Un Viņš sacīja: "Nē, Es neiznīcināšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus." Un tas turpināja runāt ar Viņu un sacīja: "Var būt, ka tiek atrasti tur četrdesmit." Un Viņš sacīja: "Nē, Es to nedarīšu šo četrdesmit dēļ."
Kā ar 30? Es to nedarīšu, ja tur atrastos trīsdesmit. Kā ar 20? Es to neizpostīšu šo divdesmit dēļ. Kaut nedusmotos mans Kungs. Es runāšu vēl reizi; varbūt atrastos tikai desmit?" Un Viņš atbildēja: "Es to neizpostīšu šo desmit dēļ." Vai tu zināji, ka tikai 10 taisni cilvēki varēja izglābt to visu pilsētu? Ticīgie šajā pasaulē ir tie, kuri attur Dieva dusmas. Taču vienu dienu, Kristus sauks savu draudzi pie Sevis. Vienu dienu, Dievs paņems savu draudzi prom no šīs pasaules. Kur tu būsi tanī dienā?
Vēsts, kuru Jēzus sludināja, uzsākot savu kalpošanu nav mainījusies no tā, ko mēs sludinām šodien. Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Atgriezies no grēkiem un tici uz Evaņģēliju, ka Kristus nomira pie krusta, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”
Un ceturtkārt, sāls kā slāpes izraisītājs. 4. pantā Jēzus saka, “Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības” Mēs esam tie, kuri alkst un slāpst pēc taisnības, taču, kas bija tas, kas izraisīja mūsos šīs slāpes pēc Dieva taisnības? Tie bija citi kristieši, kuri dalījās ar mums Evaņģēlijā. Mēs esam tie, kuri sludinām gan bauslību, gan Evaņģēliju, lai cilvēkiem rastos slāpes pēc Dieva taisnības. Pirms cilvēks var tikt žēlastības dziedināts, viņam ir jātop bauslības sakostam. Bauslība ir tā, kas uzkaisa sāli uz cilvēku sirdīm, lai tie slāptu pēc Dieva taisnības. Čārlzs Spērdžens sacīja: „Viņi nekad nepieņems žēlastību, ja nedrebēs taisnīgās un svētās bauslības priekšā.” Tā ir mūsu loma kā zemes sāls, likt cilvēkiem slāpt pēc Dieva taisnības. Parādīt cilvēkiem, ka viņi nevar tikt taisnoti stāvot Dieva priekšā savā paša taisnībā. Mēs atņemam viņiem viņu paštaisnību un pievedam pie Kristus taisnības.
Tas ir Dieva plāns. Jūs esiet zemes sāls. Taču šī rakstu vieta satur arī brīdinājumu. Mateja 5:13 - “Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” Jēzus brīdina Savus sekotājus, ka viņi var pazaudēt savu ietekmi pasaulē, ja viņi kļūst nederīgi. Grieķu valodā, tas ir darbības vārds. Μωραίνω (Moraino) – burtiski kļūt muļķīgam, trulam jeb nederīgam. Un tas ko Jēzus saka, ir ja mēs nepildām savu funkciju kā zemes sāls, mēs esam pazaudējuši savu ietekmi pasaulē. Tas ir kā iedegt gaismu istabā un aiziet projām.– Tas ir kā izkaisīt sāli zemē. Kāpēc tu vispār to dari? Mēs varam kļūt nederīgi paši kļūstot piesārņoti ar pasauli mums apkārt. Ja mēs tik ļoti esam kļuvuši līdzīgi pasaulei, ka mēs nespējam to vairs ietekmēt, jo mēs paši esam no tās. Mēs vairs neiestājamies par taisnību. Mēs klusējam, kad Dievs tiek zaimots. Mēs ejam līdzi šai pasaulei un esam to iemīlējuši tā, ka mēs zaudējam savu ietekmi tajā. Lūkas 14:34-35 mums ir teikts, “Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama.”
Sabojāta sāls nebija derīga ne zemai, ne kā meslojums. Jo pat mēslojumu izmantoja, lai sagatavotu augsni un veicinātu augšanu. Taču, ko tu vari darīt ar sāli? Tā vairs nav derīga nekam. Un tas ko viņi darīja bija, viņi paņēma šo sāli, kas bija kļuvusi pārāk piesārņota un viņī izmētāja to pa nostaigātajiem ceļiem, kur tāpat nekas neauga.
Jūs esiet zemes zāls.
Jūs esiet tie, kas attur pasauli no vēl dziļākas ieslīkšanas tumsā.
Jūs esiet tie, kas rada slāpes pēc Dieva taisnības cilvēku sirdīs.
Jūs esiet tie, kas attīra piesārņotu sabiedrību.
Jūs esiet tie, kas pasaudzē pasauli vēl nedaudz ilgāk.
Kas par žēlastības aicinājumu. Kas par augstu kalpošanu. Dzenies, pēc svētas dzīves. Dzenies pēc šķīstas dzīves. Dzenies pēc dievbijības. Jūs esiet zemes sāls. Esiet, kas jūs esiet.
Lūgsim
Debesu Tēvs, mēs esam pazemoti Tavā priekšā, ka tu mums esi uzticējis tik skaistu un brīnišķu kalpošanu. Būt par šīs zemes sāli. Dod mums vienmēr būt šķīstiem, derīgiem traukiem Tavas Valstības labā. Šķīsti mūsu dzīves, šķīsti mūsu runu, šķīsti mūsu sirdis šodien, lai mēs būtu derīgi Tavā druvā. Tu esi mūs ieģērbis tik lielā žēlastībā un cēlis tik augstu godā. Mēs esam tavi. Mūsu dzīves ir apslēptas Tevī.
Ļauj mums būt zemes sālij.
Jēzus Vārdā, Āmen.