Kristus un bauslība 2. daļa

Nāksim pie Dieva lūgšanā. Debesu Tēvs, mēs nākam pie Tava Vārda šodien. Un es lūdzu, ka Tu stiprini mūsu uzticību un pārliecību Tavā Vārdā. Tu esi paaugstinājis Savu Vārdu pat augstāk par Savu troni debesīs. Tu esi runājis uz mums Savā nekļūdīgajā un svētajā Vārdā. Tas ir Tavs Vārds, kurš atklāj mums Tavu Dēlu un Kristus mīlestību. Tā ir gaisma uz mūsu ceļiem, tā ir maize mūsu dvēselei, mierinājums mūsu ciešanās un zobens mūsu rokās. Tas ir Tavs Vārds, kas atklāj mums iemiesoto Vārdu – Tavu Dēlu Jēzu Kristu. Es lūdzu, ka mūsu dzīves būtu pilnībā uzticētas un nodotas Tava Vārda patiesībai. Un es lūdzu, ka šajā laikā un šajā paaudzē, mēs paaugstinātu Tavu patiesību un turpinātu cīņu par to ticību, kas svētajiem ir uzticēta. Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels. Kungs, mēs lūdzam, ka Tavā žēlastībā, mēs varam celt savu dzīvi un ticību uz Tava Vārda atklāsmes, kuru Tu mums esi aklājis Savos iedvesmotajos, nekļūdīgajos un nemaldīgajos Svētajos Rakstos. Lai Tu pagodini draudzi, kura pagodina Tavu Vārdu. To mēs lūgsim Tā Vārdā, kura Vārds ir pāri visiem Vārdiem, – dzīvajā un iemiesotajā Kristus Vārdā. Āmen.

Mateja evaņģēlijs 5. nodaļa – Es aicinu jūs atvērt savās Bībelēs. Un šodien es vēlos runāt par Dieva Vārda nekļūdīgumu. Iespējams, ka neviena cita Bībeles mācība nav saņēmusi vairāk uzbrukumu pēdējā laikā kā tieši mācība par Svēto Rakstu nekļūdīgumu. Tā ir kļuvisi par visapspriestāko un izaicinātāko mācību mūsu paaudzē. Kāds autors, rakstot par šo tēmu, teica, ka “Mācība par Rakstu nekļūdīgumu ir 20. gadsmita konservatīvo kristiešu izdomājums. Tā nav mācība, kas ir raksturīga kristīgajai tradīcijai. Patiesi fakti un baznīcas vēsture ir pretēji reliģiskajiem fanātiķiem.”. Citiem vārdiem, ja tu tici, ka visi Svētie Raksti ir pilnībā Dieva iedvesti un nekļūdīgi tu esi reliģiskais fanātiķis, kuram ir vienaldzīgi fakti un vēsture. Ne tikai pasaule, bet arī kristīgās draudzes un kristīgās skolas un organizācijas vairs nepieņem šo mācību par Rakstu nekļūdīgumu. Draudzes, kuras agrāk dedzīgi iestājās par Bībeli kā pilnībā iedvestu un nekļūdīgu un pilnīgu Dieva Vārdu vairs nevēlas runāt par Svētajiem Rakstiem kā pilnīgu un nekļūdīgu Dieva atklāsmi cilvēkiem. Tie, kuri mūsdienās pieturas pie šīs mācības tiek saukti par – šauri domājošiem, par reliģiskiem fanātiķiem vai par pārlieku konservatīviem. Vai tiešām Bībele ir pilnībā Dieva Vārds katrā nodaļā, katrā pantā, katrā vārdā, katrā rakstu galiņā? Vai tiešām Svētie Raksti ir pilnībā nekļūdīgi visā ko tie māca?

19. gadsimta angļu mācītājs un sludinātāju princis Čārlzs Sperdžens, runājot par Bībeli teica, “Ja es neticētu, ka Svētie Raksti ir pilnībā nekļūdīgi un nevainojami, no vāka līdz vākam, es vairs nekad nekāptu kancelē.”. Un es vēlos teikt, ka tā ir patiesība arī mūsu draudzē – ja mēs neticētu, ka viss, ko Bībele māca ir pilnībā Dieva izelpots katrā vārdā un pilnībā nekļūdīgs un nevainojams visā ko tā māca, mēs vairs nekad nesludinātu. Sperdžens turpināja, sakot, “Ja mēs vēlamies redzēt atmodas, mums ir jāatmodina mūsu bijība pret Dieva Vārdu. Un ja mēs vēlamies redzēt, ka cilvēki atgriežas, mums ir jāiekļauj vairāk no Dieva Vārda mūsu sludināšanā. Es labāk runātu 5 vārdus no šīs grāmatas nekā 50,000š vārdu no filozofiem.”. Mazāk no manis un vairāk no Dieva. Mūsu stāsti un pieredze ir bezspēcīga salīdzinot ar Dieva Vārdu. Tā bija šī mācība par Svēto Rakstu nekļūdīgumu, kas lika pamatu 16. gadsmita Reformācijai. Žans Kalvins teica, “Ātrāk debesis izjuks gabalos un visa pasaule pārvērtīsies lielā sajukumā nekā pazudīs bauslība.” Un šodien mēs apskatīsim ko Jēzus teica par Svētajiem Rakstiem un ko Viņš domāja par to Rakstu nekļūdīgumu. Un tas ko Jēzus domāja ir tas ko mēs vēlamies domāt.

Mēs esam Mateja 5. nodaļā mūsu studijai cauri Mateja evaņģēlijam. Un mēs esam nonākuši līdz 18. pantam un šeit Jēzus dod mums savu ieskatu ko Viņš domā par Svētajiem Rakstiem. Mateja 5 no 17. līdz 20. pantam. Jēzus teica, Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Pagājušajā reizē mēs redzējām, ka Jēzus nebija nācis, lai atceltu jeb lai atmestu Vecās Derības bauslību. “Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.”

Jēzus bija uzsācis savu kalpošanu Izraēlā un Viņš bija tik ļoti atšķirīgs no viņu Rakstu mācītājiem un Viņa vēsts bija tik ļoti pretstatā viņu rabīnu mācībai, ka jūdu galvās uzreiz radās šis jautājums – Vai viņš ir nācis, lai atceltu visu to, kas bija rakstīts Vecajā Derībā un Praviešos? Vai Viņš apgāž Vecās Derības bauslību? Un mēs redzējām, ka tas nebija nekas jauns, ko Jēzus bija nācis sludināt. Viņš nebija nācis, lai atmestu neko no Bauslības vai praviešiem. Viņš bija nācis, lai to visu piepildītu. Farizeji Jēzus laikā bija paņēmuši Dieva Bauslību un pārvērtuši to ārējos rituālos un apkrāvuši to ar savām tradīcijām un likumiem. Viņi teica, “Ja kāds piepilda bauslību, tad tie esam mēs. Mēs turam visus šos likumus. Ja kāds iemantos Debesu valstību, tad tie noteikti būsim mēs.”. Un Jēzus teica, “Ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.”. Viņu taisnība bija ārēja. Dieva taisnība pieprasa šķīstību sirdī. Viņu taisnība bija balstīta uz cilvēku tradīcijām. Dieva taisnība nāk esot garā nabags. Viņu taisnība bija viņu pašu. Dieva taisnība nāk caur Viņa Dēla krustu. Viņi bija neziņā par Dieva taisnību, centoties nostiprināt savējo. Viņi bija bija novilkuši Dieva bauslību līdz viņu līmenim, Jēzus to pacēla atpakaļ vietā kur tai bija jābūt. Un viņš bija nācis to piepildīt.

Viņš to piepildīja esot pilnībā paklausīgs visām Bauslības prasībam. Viņš to piepildīja nomirstot pie krusta, uzņemot uz Sevi mūsu grēkus. Un Viņš to piepildīja pats esot Bauslības piepildījums, esot tas, uz kuru norādīja visa Vecās Derības bauslība un pravieši. Tas viss bija no pagājušās reizes. Un tas noved mūs pie mūsu otrās pieturvietas – Rakstu pastāvīguma (18. pants) – “Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.”. Jo patiesi... Grieķu valodā – “Jo Āmen, Es jums saku” Un Jānis pat bieži sāk ar divkāršu āmen – “Patiesi, patiesi es jums saku” Šis ir absolūts apgalvojums. Šī ir absolūtā patiesība. Šī ir nekustamā klints patiesība. Laikā, kad absolūtas patiesības nepastāv un cilvēki saka, – “Tā ir tava patiesība, katram ir sava patiesība. Tu nevari man uzspiest savu patiesību...” Jēzus saka, “Atļaujiet man jums pateikt absolūto patiesību par Dieva Vārdu.” Un tas ko Jēzus domā par Bībeli ir tas ko mēs vēlamies domāt. Mēs vēlamies būt Jēzus pusē. Un ja kristīgie Bībeles pētnieki nepiekrīt Jēzum, mēs nepiekrītam kristīgajiem pētniekiem. Šis ir viennozīmīgs un absolūts apgalvojums no Kristus puses par Dieva Vārda pastāvīgumu. Bieži Vecajā Derībā, Dievs runājot saka “Es esmu Tas Kungs” Atgādinot mums kā vārdi tie ir. Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs! Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku... un Es došu jums to par īpašumu, Es esmu Tas Kungs. Vai arī kad mēs lasām Vecajā Derībā, “Tā saka Tas Kungs” Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es jums darīšu, kā jūs esat runājuši! To Es jums pasludināju un jums palīdzēju.... kad jums sveša dieva vēl nebija. Jūs esat Mani liecinieki, tā saka Tas Kungs, un vienīgi Es esmu Dievs. Nevienam nebija šaubu kurš ir runājis.

Un arī šodien Dievs ir runājis. Mateja 5:18 – “Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.”. Es vēlos, ka mēs pamanītu otrkārt, šo vārdu autoru. Neviens nerunāja ar lielāku autoritāti Jaunajā Derībā kā Jēzus. Kalna svētrunas beigās, mums ir teikts, “Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.”. Rakstu mācītāji vienmēr citēja kādu citu rabīnu kad viņi mācīja. Jēzum nebija vajadzība nevienu citēt. Viņš runāja kā tāds, kam vara, jo viņam piederēja visa vara. Viņš ir Dievs. Viņš ir Vārds miesā. Jāņa 1:1 – “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. (14. pants) Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.”. Un tu nevari atdalīt Vārdu, kas ir uzrakstīts no Vārda, kurš ir iemiesots. Dieva Vārds ir Viņa dievišķā atklāsme. Uzrakstīta Svētajos Rakstos un iemiesota Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Un abi, gan uzrakstītais Vārds, gan iemiesotais Vārds ir dievišķi un nāk no Dieva. Abi ir pilnībā nekļūdīgi un autoratīvi. Abi ir paliekoši un nemainīgi. Un abi ir neuzveicami.

Ar tādu pašu bijību ar kādu mēs nākam pie Dieva, mēs nākam pie Viņa Vārda. Tāpat kā mēs pagodinam Dievu, mēs pagodinam Viņa Vārdu. 138. psalms – “Jo augstāk par visu tu esi pacēlis savu vārdu”. Mateja 24:35 Jēzus saka, “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.”. Jēzus pielīdzina savus vārdus Dieva Vārdam. Un mums nav augstākas autoritātes par Kristu. Visa vara debesīs un virs zemes ir nodota Viņa rokās. Viņš ir šī Vārda autors. Viņš ir šī Vārda iemiesojums. Un Viņš ir šī Vārda piepildījums. Un tāpēc mēs skatamies uz visu Bībelē Kristus gaismā. Ja tu vēlies atrast Kristu, tev ir jānāk pie Dieva Vārda, jo tas ir tas, kas liecina par Viņu. Cilvēki saka, “Vai tiešām mums ir jātic, ka viss Bībelē rakstītais ir pilnībā Dieva iedvests un nekļūdīgs katrā tās vārdā?” Un mums ir tikai viena atbilde.. – “Pasaki man kam Jēzus ticēja un mēs ticēsim tam, kam ticēja viņš”. Viņš ir šī Vārda autors. Viņš ir dzīvais Vārds. Viņš ir Vārds miesā. Man bija saruna ar kādu pasniedzēju vienā no Bībeles skolām un viņš man teica, ka “Jautājums par Rakstu nekļūdīgumu man ir pavisam maznozīmīgs. Bībele priekš mani ir pietiekami laba.”. Viņš teica, ka mēs nevaram zināt ko Bībele domā ar to, ka tā ir Dieva iedvesta. Es domāju, ka varbūt Jēzus mums varētu nedaudz palīdzēt ar šo jautājumu.

Es gribētu, ka mēs saredzētu treškārt, Rakstu nekļūdīgumu. Mateja 5:18 – “Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.”. Tiekāms debess un zeme zudīs. Šeit mums ir vēlviens absolūts apgalvojums, kas pastiprina ko Viņš jau ir teicis pirms tam. Tas ir kā teikt, “Es zvēru, ka es runāju patiesību. Es nemeloju. Tā patiešām ir.”. Protams, kad cilvēki to saka, tas nevienmēr ir patiesi. Bet šeit Jēzus vēlreiz uzsver savu vārdu absolūto patiesību, sakot, ka ātrāk debesis un zeme zudīs nekā viens raksta galiņš atkritīs no visas bauslības. Āmen, Āmen, Patiesi, Patiesi Es Jums saku, Ātrāk debesis un zeme pazudīs kā viens vismazākais raksta galiņš atkritīs no bauslības. Tik tiešām, ka es dzīvoju, Es Tas Kungs esmu runājis. Nav iespējams to pateikt vēl skaidrāk un nepārprotamāk. Tev ir tīši jāaizspjiež ausis, lai to nedzirdētu. Tev ir jāaizgriežas prom, lai tu nedzirdētu šos vārdus. Un vienu dienu, debesis un zeme pazudīs. Vienu dienu šī pasaule izzudīs un mēs nonāksim jaunās debesīs un iemantosim jaunu zemi. Un tad mums vairs Bībele nebūs nepieciešama, jo mēs būsim ar Dievu mūžībā. Mēs būsim pārvērsti Jēzus līdzībā. Taču līdz tas notiks, nekas no bauslības nepazudīs. 102. psalms 26. pants, “Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.”

Psalmists salīdzina pasaules aiziešanu ar Dievu, kurš paliek mūžīgi. Pasaule zudīs. Mēs redzam atklāsmes grāmatā, kad nāk lielais pārbaudījumu laiks un zvaigznes krītam no debesīm kā negatavas vīģes no vīģes koka. Debesis tiek satītas kā grāmata un kalni izkustināti no savām vietām. Un pār pasauli nāk Dieva taisnā tiesa, kas noslēdzas ar to, ka Dievs izveido jaunas debesis un jaunu zemi. Pravietis Jesaja par to runāja Jesajas 34:4, “Arī viss debesu pulks iznīks, un debesis saritināsies kā grāmatas ritulis, viss viņu pulks sabirs, kā novīst vīnakoka lapas un kā nokrīt sakaltušas vīģes koka lapas.”. Jesajas 51:6, “Paceliet savas acis uz debesīm augšā un skataities lejup uz zemi! Jo debesis izkūpēs kā dūmi, un zeme sadils un sabirzīs kā drēbe, un tās iedzīvotāji nobeigsies kā odi. Taču Mana palīdzība paliks mūžīgi, un Mana taisnība nezudīs.” Arī 2. Pētera vēstulē mums ir tā pati domā, “Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās. Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.”

Citiem vārdiem, šai pasaulei pienāks gals. Taču līdz tas notiek... Šis Vārds, kuru mēs turam savās rokās pastāvēs nekļūdīgs un nemainīgs līdz tas notiek. Tas ir brīnišķīgs apgalvojums. Cilvēki saka, “Kas gan 2,000 gadus vecai grāmatai ir sakāms mums šodien?” Pilnīgi viss! To ir sarakstījis dzīvais un nemainīgais Dievs. Tas ir viņa dzīvais un nemainīgais Vārds. Ebrejiem 4:12, – “Tas ir dzīvs un spēcīgs, asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu. Tas spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.”. Debesis un zeme zudīs, taču Dieva Vārds paliks mūžīgi. Katrs pravietojums tiks piepildīts. Katrs bauslis apstiprināts. Katrs vārds notiprināts. Un katrs raksta galiņš pasargāts.

Un nav iespējams to pateikt vēl skaidrāk kā Jēzus to izdara nākamajā teikumā. Mateja 5:18 – “Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.”. Šeit mums Jēzus atklāj savu uzskatu par Rakstu nekļūdīgumu. Ne tikai Jēzus ticēja, ka katrs vārds Bībelē ir Dieva iedvests un nekļūdīgs, Viņš ticēja, ka katra rakstu zīmīte un katrs raksta galiņš ir Dieva iedvests. Vismazākā rakstu zīmīte šeit attiecas uz jotu vai jodu – mazākajiem burtiem Ebreju un Grieķu valodā. Bieži Sengrieķu valodā šī jota ir palikta zem patskaņiem, kas veido nelielu apostrofu. Un rakstu galiņš šeit (burtiski radziņš) bija neliela svītriņa, kas atšķīra vienu Ebreja burtu no cita, kad viņi izskatījās līdzīgi viens otram. Tā ir atšķirība starp burtu F un burtu E, kur viss, kas tev ir jādara ir jāpievelk neliela svītriņa, lai izveidotu E. Jeb Ebreju Reish, kurš izskatās pēc otrādi apgriesta R, viss kas tev ir jādara lai izveidotu Kāf ir jāpavelk garāka astīte. Un Jēzus saka, “Neviens mazākais burts un neviena zīmīte, kas pat atšķir vienu burtu no cita nepazudīs no bauslības līdz viss piepildīsies.”. Tāpēc mēs vēlamies, ka jūs sekojiet līdzi savās Bībelēs, lai jūs nepalaistu garām nevienu ne vismazāko jotu un jodu, nevienu mazāko raksta zīmīti. Tāpēc mēs sludinātāji liekam jums skatīties savās Bībelēs. Tāpēc jūs bieži dzirdiet, “Ievērojiet šo vārdu”, “Ievērojiet kādā izteiksmē ir lietots šis vārds”, “Ievērojiet šo jotu”. Lai jūs neplaistu garām neko no tā, ko Dievs ir teicis. Mums nav nekā iedrošinošāka kā redzēt, ka jūs sekojiet līdzi savās Bībelēs. Jēzus šeit ļoti skaidri apstiprina verbālo, nekļūdīgo inspirāciju un mums ir grūti saredzēt kā jebkurš, kurš saucas par kristieti var ieņemt jeb kādu citu pozīciju. Kad Dievs deva Savu Vārdu tā sākotnējos manuskriptos, katrs mazākais burts tika Dieva iedvests. Un Dievs ir apsolījis savu Vārdu saglabāt un pasargāt līdz pat pasaules galam.

Ko mēs domājam, ka Bībele, jeb Svētie Raksti ir Dieva iedvesti jeb inspirēti? Mūsu ticība par Rakstu nekļūdīgumu balstās tajā, ka tie ir Dieva iedvesti. Paskatieties 2. vēstulē Timotejam 3. nodaļā. Sākot no 14. panta, Pāvils saka, jaunajam mācītājam Timotejam. Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. Pāvils mudina jauno Timoteju palikt ticībā, liekot atcerēties tos, kuri viņam to ir mācījuši (14. pants). Tad 15. pantā Pāvils atgādina Timotejam, ka Svētie Raksti ir padarījuši viņu gudru pestīšanai. Šajā gadījumā tā ir Vecā Derība, kas ir bijusi spējīga vest pie ticības Kristū Jēzū. Un 16. pantā Pāvils pasaka kas Svētie Raksti ir. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti. Un mums ir izdevies to pārtulkot no oriģinālās Grieķu valodas un tas izklausās šādi – Visi šie raksti ir Dieva iedvesti. Tas nozīmē tieši to, kas tur teikts. Un tur ir teikts tieši tas, ko tas nozīmē. Trīs vārdos Pāvils aptiprina burtisku, verbālu inspirāciju. Trīs vārdi, kas kliedē jebkādas šaubas par to vai tiešām katrs vārds ir Dieva iedvests.

Trīs vārdi. 1. Pirmais vārds – Pasa – Visi. No šī vārda mēs iegūstam vārdu Panteisms (mācība, ka Dievs ir viss, visos un visā). Mēs to varam tulkot arī kā katrs, jeb ikviens. Un tas izslēdz jeb kādu mācību par daļēju Rakstu inspirāciju. Visi Raksti, katrs Raksts, ikviens Raksts ir Dieva iedvests. Cilvēki saka, es ticu Bībelei, taču es neticu, ka Dievs radīja pasauli 6 burtiskās dienās. Es ticu Bībelei, taču es neticu, ka Jona pavadīja 3 dienas zivs vēderā. Es ticu Bībelei, taču es neticu, ka bija vispasaules plūdi. Pāvils saka, “Ļaujiet man jums kaut ko paskaidrot – Visi Raksti ir Dieva iedvesti.”. Katrs ciltsraksts Vecajā Derībā ir Dieva iedvests. Katrs mazākais bauslis 3. Mozus grāmatā ir Dieva iedvests. Visi Raksti ir Dieva iedvesti. Ne tikai Jāņa 3:16.

Otrs vārds – Grafei – Raksti. Mēs iegūstam tādus vārdus kā grafika, grafiti, autogrāfs. Jeb kas, kas ir rakstīts. Un vai jūs pamanījāt, kas ir iedvests? Tie ir Raksti, kas ir iedvesti. Kad mēs runājam par Rakstu inpirāciju, mēs nedomājam ar to, ka kādam radās iedvesma kaut ko uzrakstīt. Pāvils nesaka, ka Bībele ir Dieva iedvesta tāpēc, ka tā iedvesmo tevi. Pāvils pat šeit nerunā par to, ka Rakstu autori būtu Dieva iedvesti. Tie ir Raksti, kas ir Dieva iedvesti. Tie ir Vārdi, kas ir iedvesti. Tāpēc, mēs sakam, ka mēs ticam verbālai inspirācijai. Mēs ticam, ka vārdi ir tie, kas ir Dieva iedvesti.

Trešais vārds – Theanoustas – Dieva-iedvesti. Burtiski – Dieva izelpoti. Visi Raksti Dieva izelpoti. Dievs ir to autors. Atcerieties, kad Jēzus tika velna kārdināts tuksnesī, Viņš atbildēja citējot 5. Mozus 8:3, sakot, “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”. Pāvils tikai pasaka vēlreiz to, ko Jēzus jau bija teicis. Un Jēzus apstiprina to, ko Mozus jau bija teicis pašā sākumā. Katrs Raksts Dieva-izelpots. Tas ir tas ko mēs domājam ar to, ka Bībele ir Dieva iedvesta. Tas ir tas, ko Jēzus domā par Svētajiem Rakstiem.

Un neviens nebija nodevies vairāk Rakstiem kā Jēzus. Jēzus teica, Jāņa 10:35 – “Raksti nevar tikt atcelti”. Burtiski, Raksti nevar tikt izjaukti. Paskatieties Mateja 22. nodaļā. Saduķeji nāca pie Jēzus ar jautājumu. Viņi neticēja augšāmcelšanai un viņi uzdeva Jēzum šo jautājumu, 24. pantā. Sacīdami: "Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu. - Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un, tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim. Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam. Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira. Tad nu kuram no septiņiem augšāmcelšanās dienā šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi." Un viņi domāja, ka tagad viņam vairs nav kur sprukt. Kā viņš atbildēs uz šo jautājumu? Bet Jēzus atbildēja (29. pants) un sacīja: "Jūs alojaties (jūs maldāties), nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku. Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs. Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis: Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs."

Viņš citē viņiem no Vecās Derības un visa viņa atbilde balstās uz vienu darbības vārdu. Turklāt tikai uz viena vārda tagadnes formu. Es ESMU Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs. Tas ir tas cik nopietni Jēzus piegāja Rakstiem. Kad Jēzus tika kārdināts tuksnesī, viņš atbildēja Sātanam citējot no 5. Mozus grāmatas, sakot “Tā stāv rakstīts”. Un tas ir interesanti, jo cilvēki mūsdienās saka, ka mēs nevaram lietot Bībeli ar nekristiešiem, jo viņiem tā nav autoritāte. Jēzus citēja Bībeli velnam. Jēzum nevajadzēja citēt Rakstus, viņš varēja izdomāt jaunus pantus un tie būtu dievišķi. Taču pat Jēzus lieto Dieva Vārdu, lai atbildētu uz kārdinājumiem. Ja mēs nākam pie Jēzus un ticam, ka Viņš ir Dievs, mums ir jātic tam, ko Viņš saka par Dieva Vārdu. Ja mēs vēlamies dzīvot Viņa valstībā, mums ir jādzīvo saskaņā ar Viņa valstības Vārdu. Kristus, kurš apšauba Rakstus ir Kristus, kuru mēs paši esam iedomājušies. Un ja tu pielūdz Kristu, kurš kaut vismazākajā veidā apgāž Svētos Rakstus, tu pārkāp otro bausli – tu esi izveidojis Dievu savā prātā, kurš nav Bībeles Dievs. Jo Kristus, kuru mēs pielūdzam nedara neko, lai apšaubītu bauslību. Bet Viņš saka, “Es neesmu nācis lai atmestu kaut vismazāko raksta zīmīti, Es esmu nācis, lai to visu piepildītu.”.

Mateja 5:18 – “Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.”. Viss bauslībā teiktas tiks piepildīts. Pirmkārt, – visi pravietojumi un apsolījumi tiks piepildīti. Savā pirmajā atnākšanas reizē Kristus piepildīja vairāk nekā 300 pravietojumu un mēs varam būt droši, ka viņš piepildīs visus pārējos kad Viņš nāks otro reizi. Ebrejiem 10:7 - Tāpat kā Viņa pirmajā atnākšanā, arī tagad šie vārdi ir tikpat patiesi “Raugi, Es nāku. Grāmatā par Mani ir rakstīts.”. Otrkārt – Kristus darbs pie savas draudzes atpirkšanas būs pilnībā piepildīts. Kad Kristus nāks un paņems Savu draudzi pie Sevis, lai mēs būtu pie Viņa mūžīgi. Kristus draudzes glābšanas un atpirkšanas darbs būs beidzot pilnībā pabeigts. Un mēs mūžīgi būsim ar Kristu godībā. Mūs vairs nemāks grēka smagums. Mūs vairs neskumdinās tā ļaunums. Tad nebūs vairs sāpju un ciešanu. Atklāsmes 21: "Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis. Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu." Tad Viņš teica: "Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi."

Un Treškārt – Bezdievīgo un ļaunuma pazudināšanā. Nākot Dieva taisnajai tiesai pār šo pasauli un katrs, kura vārds netiks atrasts dzīvības grāmatā tiks pazudināts mūžīgā pazušanā. Arī tas ir daļa no Dieva plāna. Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem meļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve. Atklāsmes 20:12 - Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve - uguns jūra. Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā. Arī šī Rakstu vieta tiks piepildīta.

Kur tu būsi tanī dienā? Vai tu esi atradis Kristu šajā Grāmatā? Viņš ir dzīvais Vārds. Kad Jēzus mācekļi atstāja Viņu un beidza Viņam sekot. Jēzus pagriezās pret saviem divpadsmit un jautāja viņiem, “Vai arī jūs gribat aiziet?” Un Pēteris Viņam atbildēja sakot, “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi” Ir tikai viens ceļš pie Dieva. Ir tikai viena vēsts, kas ir spējīga glābt. Jēzus teica, “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, neviens nenāk pie Tēva kā tikai cauri Mani”. Jēzus teica, “Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.". Nav cita ceļa kā Kristus krusts. Nav cita vārda dota zem debess cilvēkiem, kurā mums lemta pestīšana. Tu saki, tā gan ir šaura domāšana. Tā ir šaura domāšana. Tā ir šaura domāšana, jo glābšanas ceļš ir šaurs. Tā ir šaura domāšana, jo glābšanas vārti ir šauri. Un maz ir to, kas to atrod. Taču cik plats ir tas ceļš un cik plati ir vārti, kas ved uz pazušanu un daudz ir to, kas pa tiem iet. Problēma nav tajā, ka mēs neesam pietiekami plaši domājoši, – mēs neesam pietiekami šauri domājoši. Šī ir pilnīgi nevainojama grāmata visā, ko tā saka. Tā ir Dieva izelpota katrā tās burtā un burta galiņā. Tā ir mūsu patiesā dienišķā maize.

Ko mums iesākt ar šādu nevainojamu un nekļūdīgu grāmatu? Es vēlos jums iedot 5 praktiskas lietas par to kā mums attiekties pret šo Grāmatu. 1) Pirmkārt – uzņem to kā Dieva Vārdu. Jēkaba 1:21 – “Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”. Uzņem to, jo tas ir Dieva galējais patiesības avots. Jo tas ir spējīgs vest pie glābšanas atziņas Kristū Jēzū. Pāvils teica Timotejam, ka – “no mazām dienām tu zini Svētos Rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.”. 1 Pētera 1:23 ir teikts, – “Jūs esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.”. Kāds ir mūsu plāns, lai cilvēki nāktu pie Kristus? Sludināt Dieva Vārdu. Kāds ir mūsu plāns, lai cilvēki pieaugtu Kristus atziņā un svētbijībā? Sludināt Dieva Vārdu. Jēzus teica, ka cilvēks dzīvo no katra Dieva Vārda. Jeremija teica, – “Kad atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību”. Psalmists raksta, – “Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām!”

Otrkārt – Pagodini to. Dievs saka, ka Viņš ir paaugstinājis Savu Vārdu pāri visām lietām. Vai tu nāc ar bijību un cieņu pie Dieva Vārda? Ar tādu pašu godu ar kādu mēs pagodinam Dievu, mēs pagodinam Viņa svēto Vārdu. Sperdžens, runājot par sludinātāja darbu saka – “Patiess sludinātājs, vīrs, kuru Dievs ir sūtījis, nodod savu vēsti ar bijību un trīcēšanu, jo DIEVA MUTE TO IR RUNĀJUSI. Viņš nes Tā Kunga nastu un noliecas tās priekšā. Viņi sauci Džordžu Foksu par trīcinātāju, jo katru reizi kad viņš runāja, viņš trīcēja no tās patiesības, kuru viņš bija sapratis. Mārtiņš Luters, kurš nekad nebijās cilvēka vaiga, tomēr atzina, ka tad kad viņam bija jāsludina, viņš bieži sajuta savus ceļus sitamies kopā no lielās atbildības.” Pagodini to.

Treškārt – Studē to. Lasi to. Ne tikai Svētdienās. 2 Timotejam 2:15 – “Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.“. Grieķu ortomeo – burtiski, kas griež taisni pateisības vārdu. Tas prasa darbu. Tas prasa pieplūli. Lai mēs būtu krietni darbinieki, kam nav jākaunas. Kolosiešiem 3:16 – “Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos”. Pāvils saka, – “Atjaunojieties savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba”

Ceturtkārt – aizstāvi to. Jūdas 3 ir teikts, “Turpiniet cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta.” Cīnies par to. Aizstāvi Dieva Vārdu no tiem, kuri nemitīgi uzbrūk Tam un apšauba Tā patiesumu. Iestājies par Dieva Vārda patiesību. Sperdžens teica, “Evaņģēlijs ir vērts lai to pasludinātu. Pat ja tev jāstāv uz degošām oglēm un jārunā no uguns liesmām. Patiesība, kas ir atklāta Rakstos ir to vērta lai tai dzīvotu un lai par to mirtu. Es pieskaitu sevi trīs tik laimīgu ciest negodu šīs ticības dēļ.” Uzņem to, pagodini to, studē to, aizstāvi to.

Un visbeidzot – pasludini to. 2 Timotejam 4:2 – “Pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību.” Sperdžens teica, “Čuksti to slimo ausī, sauc to skaļā balsī uz ielu stūriem, uzraksti to uz papīra, ieliec to avīzē. Lai šī ir tava motivācija sludināt Evaņģēliju, jo Tā Kunga mute to ir runājusi.” Mārtiņš Luters teica, “Sludināt Kristu ir pabarot dvēseli, attaisnot grēcinieku, palaist viņu brīvībā un pievest to pie Kristus.” Uzņem to, pagodini to, studē to, aizstāvi to un pasludini to.

Lūgsim.

Tēvs, mēs šodien esam dzirdējuši no Tava svētā, nekļūdīgā un nevainojamā Vārda. Palīdzi mums neko neatmest no Tava Vārda. Palīdzi mums neko nepielikt pie Tā, ko Tu esi runājis. Palīdzi mums godāt Tavu Vārdu kā tu to godā. Jo tu esi teicis, kas kaunas Manis un Manu vārdu dēļ, no tā kaunēsies Cilvēka Dēls, kad Viņš nāks Savā un Sava Tēva un svēto eņģeļu godībā. Mēs negribam izskatīties gudri šīs pasaules acīs. Mēs gribam palikt uzticīgi Tavam Vārdam. Palīdzi mums to cienīt. Palīdzi mums to mīlēt. Palīdzi mums to pasludināt. Lai Tev vienam ir gods debesīs un virs zemes tagad un mūžu mūžos. Āmen.