Kristus un bauslība 3. daļa

Es aicinu jūs paņemt Dieva Vārdu un atvērt ar mani Mateja 5. nodaļu. Mateja 5. nodaļa. Un mūsu šodienas rakstu vieta būs Mateja 5:19, turpinot aplūkot Jēzus attieksmi pret Dieva bauslību. Mateja 5, sākot no 17. panta, Jēzus saka saviem mācekļiem: "Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā." Nāksim pie Dieva lūgšanā. Debesu Tēvs, mēs lūdzam, lai tu svētī un darbojies caur Savu svēto vārdu pie mūsu sirdīm šajā laikā. Palīdzi mums būt tiem, kuri paklausa un bīstas Tavu Vārdu... lai mēs spētu darīt visu, ko tu mums esi pavēlējies. Kungs, tu esi mums pateicis, ko nozīmē Tevi bīties, ko nozīmē Tevi mīlēt – “Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, – tas Mani mīl” Kungs, mēs ticam Tavam Vārdam, katrā rakstu zīmītē un katrā rakstu galiņā. Māci mums to šodien. To mēs Tev lūdzam Kunga Jēzus Kristus varenajā vārdā. Āmen.

Aicinājums sekot Kristum ir aicinājums uz paklausību. Ticība Kristum un paklausība Viņa Vārdam iet roku rokā. Nav iespējams piederēt Kristum un nesekot Viņa Vārdam. Nav iespējams, ka Kristus ir tavs Glābējs un ne tavs Kungs. Tu nevari izvēlēties vienu un ne otru. Katrs, kurš vēlas sekot Kristum, katrs, kurš vēlas būt Debesu Valstības mantinieks ir aicināts uz pilnīgu pakļaušanos Jēzum Kristum kā Kungam. Jāņa 3:19 – Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa. Paklausība nekad nav bijusi atstāta izvēles kārtā. Ticība, par kuru Jānis runā ir ticība, kas ir gatava paklausīt. Ebrejiem 5:9 – Viņš (tas ir Kristus) kļuva par mūžīgās pestīšanas avotu visiem tiem, kas Viņu paklausa. Paklausība un ticība ir nedalāmi. Ticība, kas nenes sevī līdzi paklausību tam, ko Dievs ir teicis ir nedzīva un neglābjoša. Jēkabs saka, ka šāda ticība nav labāka par demonu ticību. Jēkaba 2:19-20 – “Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?” Citiem vārdiem – glābjoša ticība ietver sevī pilnīgu nodošanos un paklausību Dievam.

Kaut arī mēs esam glābti vienīgi un tikai no Dieva žēlastības. Un ne no mūsu darbiem vai mūsu paklausības Dieva bauslībai. Bet vienīgi no ticības uz Jēzu Kristu. Glābjoša ticība vienmēr (un bez izņēmuma) pierāda sevi darbos. Vienīgi ticība spēj mūs glābt, bet ticība, kura mūs glābj nekad nav viena. Paklausība Dieva Vārdam būs pierādījums tam, ka tev ir glābjoša ticība. Un tagad, kad mūsu Kungs ir mums atklājis Dieva bauslības piepildījumu (17. pantā) un Dieva Vārda nekļūdīgumu (18. pantā), Viņš mums pasaka kā mums nākas pret to attiekties (19. pantā). Un ja mums būtu jānosauc to vienā vārdā, tad tā būtu – paklausība. Mateja 5:19 – “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” Ja ir kāds teiciens, kurš raksturo mūsu laiku, tad tas ir – “Dari ko tu vēlies! Dari, ko tu vēlies!”

Brīvība ir pielīdzināta tam, ka neviens nevar tev pateikt ko darīt. Ne Dievs, ne Bībele, ne valdība, ne vīrs, ne sieva, ne mācītājs, neviens nevar tev teikt, kas tev ir jādara. Bībeles teologi to sauc par antinomismu, kas nozīmē “pret bauslību” Tā ir mācība, ka kristiešiem vairs nav jāievēro nekāda bauslība vai morāles likumi. Šāda attieksme pret Dieva bauslību bija raksturīga Izraēla tautas laikā, kad Izraēlam vēl nebija ķēniņa un mums ir teikts, ka “Ikviens darīja to, kas šķita taisns viņu pašu acīs.”. Arī mūsdienu sekulārajā sabiedrībā mēs redzam tieši šo pašu attieksmi. Katrs dara to, kas šķiet taisns viņu pašu acīm. Neviens tev nevar pateikt, ka tas ko tu dari ir nepareizi. Ja tu vēlies piekopt viendzimuma attiecības, daudzsievību, abortu – liec viņus mierā un neiejaucies viņu morālēs. Mums nav vajadzīgs Dievs, lai pateiktu mums kā dzīvot. Mums nav vajadzīgs, lai mums kāds uzpiestu Bībeles likumus. Un ja tu vari tikt vaļā no Dieva, tu vari tikt vaļā no atbildības paklausīt tam, ko Dievs ir teicis.

Arī Jēzus Kristus draudzē diemžēl ir bijusi tāda pati attieksme. Mēs esam samazinājuši Dieva Vārda prasības un Kristus draudze ir sākusi paciest atklātu grēku tās vidū. Mēs dzirdam par draudzēm, kurās viendzimuma pāriem tiek piešķirtas dažādas tiesības un grēks vairs netiek disciplinēts. Dieva Vārda prasības tiek samazinātas par tiem, kuri māca Dieva Vārdu. Pielūgsme netiek vadīta pēc tā kā to paredz Dieva Vārds. Mēs neesam brīvi pielūgt Dievu kādā vien viedā mēs vēlamies. Citi cilvēki saka, ka tā kā mēs esam bez nopelna taisnoti no Dieva žēlastības, tad paklausība Dieva Vārdam vairs nav obligāta. Dieva žēlastība ir tik liela, ka mums vairs nav jāuztraucas par paklausību bauslībai. Dari ko tu vēlies.

Bet tas nav tas, ko māca Bībele. Bībele nemāca, ka mēs varam tagad dzīvot bez bauslības. Jēzum ir ļoti nopietni vārdi ikvienam, kurš uzdrošinās samazināt pat vismazākās bauslības prasības un tā māca citus. Un tāpēc mēs uzdodam jautājumu, “Kāds ir kristieša pienākums pret bauslību?”. Ko nozīmē tas, ka mēs esam darīti brīvi no bauslības? Ko Jēzus domā ar to, ka mums ir vēl jāpaklausa bauslībai? Un 19. pantā Jēzus mums sniedz atbildi uz tieši šiem jautājumiem. Jēzus saka, “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” Šajā vienā pantā Jēzus mums sniedz īsu un ļoti konkrētu atbildi. Atcerieties, ka Jēzus runā par Vecās Derības Rakstiem. Jūdi Jēzus laikā vēlējās zināt ko Jēzus domā par Veco Derību. Jēzus mācība bija tik jauna, tik savāda no jūdaisma Jēzus laikā. Viņi gribēja zināt vai Jēzus ir atmetis Vecās Derības bauslību un uzsācis kaut ko pavisam jaunu.

Un Jēzus teica, ka tas nav nekas jauns. Es nemaz neesmu nācis atmest bauslību. Un tagad Viņš pateiks, ka arī viņa mācekļi nedrīkst to atmest. Ne tikai Viņš nav nācis to atmest, bet Viņš aicina savus mācekļus uz vēl lielāku nodošanos tai, kā mēs redzēsim pārējā Kalna Svētrunā. Ne tikai tev nebūs laulību pārkāpt, bet tev pat nebūs skatīties uz sievu ar iekāri sirdī. Ne tikai tev nebūs nogalināt, bet tev pat nebūs ienīst. Ne tikai tev nebūs ienīst, bet pat tev nebūs savu brāli nosaukt par muļķi. Jēzus nenāca atcelt brauslību vai tās prasības, ja nu vienīgi tikai to paaugstināt. Jēzus nāca aicināt savus mācekļus uz vēl lielāku nodošanos Viņam. Atcerieties, jūdi gaidīja ķēniņu. Un Viņš bija ķēniņš. Bet viņi gaidīja politisku un militāru ķēniņu. Viņi gaidīja ārēju valstību, bet Jēzus bija nācis nest iekšēju valstību viņu sekotāju sirdīs. Tā vietā, lai runātu par jaunu politiku un ekonomiku, Viņš runāja par jaunu dzīvi. Tā vietā lai mainītu ārējos apstākļus, Viņš nāca mainīt cilvēku sirdis. Un Viņš saka, ka atslēga, lai dzīvotu Viņa valstībā ir Dieva bauslība, Dieva Vārds. Tas ir Dieva izelpots.– Tas ir nekļūdīgs katrā tā burtā. Tas paliks mūžīgi nemainīgs.

Un tagad Jēzus mums pateiks, ka tas ir arī aktuāls mums šodien. Kas var būt svarīgāk kā saprast mūsu atbildību par Dieva bauslību. Tas noteiks vai tu būsi lielākais Debesu valstībā vai tu būsi mazākais Debesu valstībā. Vai tu ieiesi Dieva valstībā līdz ar matu galiem vai ar lielu algu. Tam kā tu attieksies pret Dieva bauslību būs mūžīgas sekas Dieva valstībā. Un es vēlos šodien jūsu uzmanību vērst uz diva veida cilvēkiem. Pirmkārt, tie, kuri atmet pat vismazāko bausli un māca tā darīt citus un būs vismazākie Debesu valstībā. Un tie, kuri tur Dieva baušļus un māca citus tā darīt un būs lieli Debesu valstībā.

Sāksim ar pirmajiem. Mateja 5:19 – “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā”. Vārds “atmet” šeit ir Grieķu vārds “luo” un nozīmē “atcelt, atraisīt jeb atsiet”. Ja tu atraisi sevi, pazemini vai atcel kādu no Dieva pavēlēm, tu tiksi saukts par vismazāko Debesu valstībā. Tas ir brīdinājums katram Kristus sekotājam, kurš vieglprātīgi attiecas pret Dieva Vārdu.Mēs nedrīkstam pazemināt Dieva Vārda prasības, tikai tāpēc, ka tā ir vieglāk vai tāpēc, ka tas ir pieņemamāk cilvēkiem. Katru reizi, kad mēs izejam uz kompromisu ar to ko mēs zinām, ka Dievs ir teicis un sakām, – jā es zinu, ka man vajadzētu darīt tā, bet tas man sagādās neērtības. Mateja 18 ir teikts, ja tu zini par kādu brāli, kurš dzīvo grēkā, tavs pienākums ir doties pie viņa un pamācīt viņu. Un ja viņš neklausa, tev ir jāpieaicina vēl divi vai trīs liecinieki un ja viņš neklausa arī tiem, tad tas ir jāsaka draudzei un ja viņš neklausa draudzei, viņš tiek izslēgts no draudzes.

Un mēs varētu jautāt vai mums tiešām tas ir jādara, vai mēs nevaram piemiegt aci, lai neceltu lieku traci. Vai mēs nevaram nedaudz atraisīt šo bausli nedaudz vaļīgāk. Tas tikai rada neērtības.Es lasīju par kādu draudzi, kurā draudzes vecaji piekopa netiklību un draudzes vadība nolēma neiesaistīties, lai neradītu problēmas. Mēs zinām, ka šiem cilvēkiem nevajadzētu atrasties kalpošanā, bet mums nav viena cita, tāpēc mēs izejam uz kompromisu. Draudzes disciplinēšana, izlēgšana no draudzes vairs gandrīz netiek praktizēta pilnībā. Tā vietā, lai skatītos Dieva Vārdā kā Viņš vēlas, lai Viņa draudze tiktu vadīta, mēs ignorējam to vai samazinam Dieva prasības, lai būtu praktiski. Tā vietā lai meklētu Dieva Vārdā kā mums nākas Viņu pielūgt, mēs cenšamies izpatikt cilvēkiem. Mēs sakām, “Dievs jau to nedomāja burtiski. Dievs jau to nedomāja burtiski, ka mums ir jāmīl savi ienaidnieki. Dievs jau nedomāja to burtiski, ka mums ir jāpagriež otrs vaigs. Dievs jau nedomāja to burtiski.” Un ko mēs darām? Mēs atraisām, mēs atmetam, mēs atbrīvojam sevi no Dieva bauslības pildīšanas. Mēs pamīkstinam tā prasības.

Un Jēzus brīdina, ka tie, kuri to dara, būs vismazākie Debesu valstībā. Klausies – tas, ko tu būsi darījis ar Svētajiem Rakstiem, tas pats tiks darīts ar tevi tiesas dienā. Vai tu tos pagodināsi un tiksi saukts par lielu Debesu valstībā. Vai tu tos noniecināsi un tiksi saukts par vismazāko Debesu valstībā. Jo kas dzird šīs grāmatas vārdus, un ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs pieliks tās mocības, par kurām ir rakstīts šinī grāmatā. Ja kas ko atņem no šīs grāmatas vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka. Vai mēs apzināmies to atbildību, kuru nes tas cilvēks, kurš stāv aiz šīs kanceles Svētdienu no Svētdienas? Jo vārdi, kuri tiek šeit izteikti saņems stringrāku tiesu. Un tie, kuri atmet kaut ko no Dieva bauslības vai samazina tās prasības pazaudēs savu vietu Debesu valstībā. Cik labprātāk es labāk ietu un apsēstos. Kāds kārdinājums mums ir atraisīt Dieva Vārdu nedaudz vaļīgāk. Samazināt tā nozīmi. Samazināt tā prasības paklausīt tam. Mēs mūsdienās esam paplašinājuši šo šauro ceļu un pavēruši šauros vārtus, lai vairāk cilvēku varētu ienākt draudzē. Tas ir tieši pretējais uz ko mūsu Kungs mūs aicina. Jo tie, kuri ceļo pa plašo ceļu ir tie, kuri tiek vesti uz pazušanu.

Tā vietā, lai pazeminātu Dieva Vārda prasības, mums ir jāpastirpina tās vēl ciešāk. Mums nav jācenšas būt plašāk domājošiem, bet arvien šaurāk domājošiem par to ko mums saka Dieva Vārds. Šis pats vārds tika lietots 17. pantā, kad Jēzus teica, “Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību” Tikai Jēzus lietoja pastiprinātāku formu, “Es neesmu nācis pilnībā atcelt un iznīcināt bauslību” Bet ja tu to atmetīsi, pat vismazāko bausli, tu būsi mazākais Dieva valstībā. Jēzus saka, ka Viņš nekad to nedarīs un ja mēs to darām, tad mēs daram kaut ko, ko Jēzus pats nekad nedarītu. Protams, mums Jaunās Derības kristiešiem daļa no Vecās Derības bauslības tika piepildīda Kristū.

Rituālie likumi, kas noteica Israēla tautas pielūgsmi, un Pilsoniskie likumi, lai pārvaldītu Izraēlu kā tautu tika piepildīti ar Kristus atnākšanu. Atcerieties, ka tad, kad Kristus nodibināja savu draudzi, likumi, kuri attiecās uz Izraēlu kā tautu tika piepildīti. Tempļa priekškars tika pārplēsts no augšas līdz apakšai. Visa upurēšanas kārtība izbeidzās, un pēc dažiem gadiem, visa Jeruzāleme līdz ar Templi tika nopostīta līdz pamatiem. Bet visa bauslība, līdz pat vismazākajam bauslim, kas attiecās uz to laiku, kurā mēs dzīvojam nevienam nav tiesību atmest, nepildīt vai mācīt citus tā darīt. Tas ir tas, ko Jēzus saka mums šajā Rakstu vietā. Tāpēc mēs vēlamies sludināt visu Dieva prātu – visu Bībeli. Pāvils teica Efezas vecajiem – “Es nekavējos jums sludināt Dieva prātu pilnībā.” Kāpēc? Jo viss Dieva prāts ir saistošs mums. Tāpēc mēs mācām Bībeli. Pantu pa pantam. Nodaļu pa nodaļai. Grāmatu pa grāmatai. Vēstuli Romiešiem, Jūdas vēstuli, Mateja evaņģēliju. Lai jūs zinātu visu Dieva prātu – no 1. Mozus līdz Atklāsmes grāmatai.

Jēzus saka – “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem...” Vai Dieva baušļiem ir pakāpes? Jūdi ticēja un mēs redzam Bībelē, ka ne visi baušļi ir vienādi svarīgi. Jūdi bija sadalījuši Veco Derību divās daļās – lietas, kuras nedrīkstēja darīt un lietas, kuras bija jādara. Viņiem bija 248 baušļi par to, ko viņiem vajadzēja darīt un 365 aizlieguma baušļi. Un viņi strīdējās par to, kuri ir viessvarīgākie, kuri ir vislielākie baušļi. Un arī Jēzus apstiprina to, ka ir lielāki un mazāki baušļi, sakot – “Ja tu atmet pat vismazāko bausli un atbrīvo sevi no tā pildīšanas, tu būsi vismazākais debesu valstībā” Paskatieties Mateja 22. nodaļā, runājot par to vai kādi baušļi ir lielāki par citiem. Farizeji un Saduķeji bija atnākuši pie Jēzus, un viens no viņiem, kurš bija bauslības mācītājs (35. pants) sacīja, "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" Šī bija viņu saruna. Viņi vēlējās zināt kas ir vissvarīgākais bauslis. Kuri ir galvenie baušļi? Mēs gribam turēt tos. Un Jēzus atbildēja un teica, “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."

Šeit mums ir atbilde. Mūsu Kungs pats pasaka, kuri ir vissvarīgākie baušļi. Un visi pārējie nāk pēc tiem. Arī Jēzus atzina, ka ir lielāki un mazāki baušļi. Paskatieties Mateja 23. nodaļā 23. pantā, “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” Farizeji un rakstu mācītāji maksāja savu desmito tiesu. Un Dievs bija pavēlējis viņiem to darīt. Un Jēzus saka, “Labi! Jūs maksājiet savu desmito tiesu no savām dillēm un ķimenēm” Viņi teica, “Šeit ir deviņas mētras priekš manis un viena priekš Dieva” “Deviņas dilles priekš manis un viena neliela dille priekš Dieva” “Deviņas ķimenes priekš manis un viens ķimenes graudiņš priekš Dieva.” Viņi darīja visas tās mazās un niecīgās lietas, bet Viņš saka, – “Jūs atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā” Dot desmito tiesu bija svarīgi, bet ne tik svarīgi cik tiesa, žēlastība un ticība. Un tāpēc mēs redzam, ka arī Dievam bija svarīgāki un mazāk svarīgi baušļi.

Bet, lai mēs nedomātu, ka mēs varam tikt sveikā cauri neievērojot pat vismazākos baušļus, Jēzus saka, ja tu atbrīvo sevi no paklausīšanas pat vienam no mazākajiem baušļiem un māci citus tā darīt, tu būsi mazākais Debesu valstībā. Mēs visi piekrītam, ka slepkavība ir nopietnāks grēks par Sabata neievērošanu, bet ticīgam jūdam Vecajā Derībā arī tas bija nopietni. Laulības pārkāpšana ir lielāks ļaunums par iekāri. Kādu nogalināt ir sliktāk kā nemīlēt savus ienaidniekus. Bet atbrīvot sevi no pat vismazākās Dieva pavēlēs ir ieņemt viszemāko vietu Debesu valstībā. Tas nozīmē saņemt vismazāko algu. Tas nozīmē ieņemt vismazāko vietu Dieva valstībā. Tas nozīmē būt pieminētam kā tam, kurš spēlējās ar Dieva Vārdu. Tas nozīmē būt pieminētam kā tam, kurš atraisīja vaļīgāk Dieva Vārda prasības un kļūdīgi mācīja tā citus. Tu būsi kāds, kuru Dievs nevar svētīt. Un kāds, kuru Dievs nevar lietot. Tas kā tu attiecies pret Svētajiem Rakstiem mūžīgi noteiks tavu vietu Dieva valstībā. Mateja 11:11 ir teikts, “Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.”

Kāds varētu teikt, jā, bet vismaz es esmu lielāks par Jāni Kristītāju. Vismaz es esmu glābts. Man nav jāuztraucas par paklausību tam, ko Dievs ir teicis. Un ja tā ir tava attieksme, var ļoti viegli gadīties, ka tu atradīsi sevi ārpus Dieva valstības. Un tev ir jāpārbauda sevi vai tu vispār esi Dieva bērns. Paklausies, ko saka Dieva Vārds. 1 Jāņa 3:9 – Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis. 1 Jāņa 5:18 – Mēs zinām, ka ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu. Tu saki, kā to saprast, ka kristieši negrēko? Klausies ļoti uzmanīgi – kā jaunpiedzimis kristietis, tu nevari patstāvīgi dzīvot grēcīgu dzīvi. Atšķirība starp glābtu un neglābtu cilvēku ir tā, ka kristieši krīt grēkā, bet tie nedzīvo grēkā. Ja kāda dzīvi raksturo grēks, un tajā nav redzama nekāda tiekšanās pēc svētas dzīves, tas nozīmē, ka viņš nav piedzimis no augšienes un viņa ticība ir nedzīva. Bībele saka, ka bez svētas dzīves neviens neredzēs To Kungu. 1 Korintiešiem 5:17 ir teikts, “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” Ko nozīmē tas, ka kristietis ir jauns radījums? Tas nozīmē, ka tev ir jauna daba.

Ja tev ir vilks, kurš uzbrūk tavām aitām, tev ir vairākas iespējas, ko tu varētu darīt. Vairākas iespējas kā tu varētu atrisināt šo probēlmu. Tu varētu nošaut šo vilku un tas atrisinātu tavu problēmu, bet tas neatrisinātu vilka problēmu. Vai arī, tu varētu notvert šo vilku un ielikt viņu būrī. Un vienā ziņā tu būtu atrisināijs šo problēmu. Vilks būtu sveiks un vesels un tu arī būtu izglābis savas aitas. Taču tas vēl joprojām ir vilks. Un tiklīdz tu viņu palaistu ārā no būra, kas būtu pirmā lieta, ko viņš darītu? Dzītos pakaļ aitām. Kāpēc? Jo viņš joprojām ir vilks. Tas ir viņa dabā. Tas ir tas, kas viņš ir. Tas ir tas, ko viņš dara. Bet tagad iedomājies, ja tu varētu paņemt šo vilku un pārvērst viņu par aitu, izmainīt viņa dabu, tikai tad viņš vairs nedzītos tām pakaļ. Tagad viņš ir burtiski jauns radījums. Viņam tagad ir jauna daba.

Tas ir tas, ko Dievs ir izdarījis ar mums. Mēs esam jauni radījumi Jēzū Kristū. Mums ir jauna daba. Mēs vairs nedzenamies pēc grēka, bet tagad, kā Bībele saka, mēs dzenamies pēc svētas dzīves. Neglābts cilvēks no otras puses ir kā šis vilks, kura ļaunums ir ierobežots, jo viņš atrodas būrī vai draudzē un apliecina ārēju piederību Kristum, bet viņa daba nekad nav bijusi izmainīta. Viņš dara visas tās lietas, kuras viņš ienīst un cenšas nedarīt to, ko viņš tik ļoti vēlas. Tas nav kristietis. Tas ir kāds, kurš vēl atrodas savos grēkos. Taču, ja Jēzus tik nopietni runā par Dieva bauslības atmešanu, cik vēl nopietnāk ir mācīt kādu citu tā darīt. Mateja 5:19 – “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis” Tāpēc Jēkabs savā vēstulē saka, “Netopiet daudzi par mācītājiem, zinādami, ka tie saņems grūtāku tiesu.” Ja Dievs tevi nav aicinājis Vārda kalpošanā, tad labāk mūc pa gabalu no tā. Šodien ir pārāk daudz mācītāju, kuriem nevajadzētu atrasties tajā pozīcijā. Mateja 18:6 Jēzus saka, “Kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā.” Un mēs varam mācīt divos veidos, vai ne? Mēs varam mācīt ar vārdiem. Un mēs varam mācīta ar mūsu darbiem. Un šī Rakstu vieta nerunā tikai par mācītājiem. Ja tu māci Svētdienas skolā. Tev ir jābūt pārliecinātam, ka Dievs tevi ir aicinājis un, ka tas ko tu māci ir patiesība. Ja tu vadi pielūgsmi, tu māci ar dziesmām. Un tu tiksi tiesāts pēc tā kā tu vadi draudzi pielūgsmē. Un tavs pienākums ir pārmeklēt Rakstus par to kā Dievs ir teicis, lai mēs nākam Viņu pielūgt. Tu māci caur sarunās ar citiem cilvēkiem. Tu māci savā ģimenē, tu māci mājās

Dievs sodīja Izraēla tautu par to, ka cilvēki mācīja melus. Jesajas 9:13 – “Tādēļ Tas Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, zaru un stumbru, vienā dienā. (Viņš saka) Vecaji un cienījamie - tie ir galva, bet pravieši, kas sludina melus, - tie ir aste.” Ja tu māci, tev ir jāmāca patiesība vai nemāci nemaz. It īpaši ja tu māci Dieva draudzi. Apustuļu darbos 20. nodaļā Pāvils saka, ka “Pēc manas aiziešanas jūsu vidū nāks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmpulku, un no jūsu vidus celsies vīri, kas runās aplamas lietas” Draudze vienmēr ir cietusi no viltus mācītājiem. Un Jēzus mūs brīdina, ka mēs nedrīkstam tā darīt. Ja tu māci, tev ir jābūt pārliecinātam, ka tu māci patiesību.

Otrkārt, es vēlos, ka mēs ieraudzīto otra veida cilvēkus. Tos, kuri tur Dieva baušļus un māca to darīt citiem. Mateja 5:19 – “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” Šeit mēs atkal redzam divas lietas: darīšanu un mācīšanu. Dzīvi, kura paklausa. Un dzīvi, kura māca. Par kādu bauslību šeit Jēzus runā? Atcerieties, ka mēs runājām par 3 veida bauslību – mēs teicām, ka mēs varam sadalīt visu bauslību 3 daļās. Rituālajos likumos, pilsoniskajos likumos un morālajos likumos. Jēzus laikā, Izraēls vēl darbojās kā Dieva tauta. Viņi joprojām bija zem visas Vecās Derības bauslības un visa bauslība bija saistoša viņiem. Viņiem bija jāievēro svētku dienas un sabati un jāpieness upuri, jāšķīstās, likumi par to ko viņi varēja vai nevarēja ēst. Un arī 10 baušļi.

Un mēs runājām, ka ar Jēzus nāvi pie krusta, Viņš piepildīja visus rituālos likumus. Mums vairs nav jāpieness dzīvnieku upuri par mūsu grēku. Mums vairs nav Tempļa kalpošana. Mums nav priesteru. Bībele saka, ka Jēzus tagad ir mūsu augstais priesteris. Un mums ir jauns Templis, kas nav ar rokām celts. Tagad mēs pienesam paši sevi kā dzīvu upuri Dievam. Kolosiešiem 2:16 – “Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna”. Mums vairs nav jāuztraucas par svētku dienām, par sabatu vai par to ko mēs ēdam. Visas šīs lietas bija nākamo letu ēna līdz atnāca Kristus. Un Kristus piepildīja visus no šiem rituālajiem likumiem.

Jēzus piepildīja arī visus pilsoniskos likumus, kas bija doti Izraēla tautai. Par to kā viņiem bija jādzīvo kā tautai, kā valstij. Arī šie likumi ir piepildīti Kristū. Un tad mēs teicām, ka Jēzus piepildīja arī visus morālos likumus, 10 baušļus. Viņš ievēroja visu bauslību, viņš ne reizi negrēkoja. Viņš piepildīja visu bauslību, esot pilnībā paklausīgs Savam Debesu Tēvam. Un Bībele saka, ka mēs vairs neesam pakļauti bauslībai, visai bauslībai. Arī 10 baušļiem. Kolosiešiem 2:14 ir teikts – “Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta.”. Romiešiem 10:4 ir teikts, ka Kristus ir bauslības gals, bauslības beigas. Galatiešiem 3:23 ir teikts, ka “pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk. Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti. Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.” Romiešiem 6:14 ir teikts, “Mēs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai”

Un tāpēc mēs esam spiesti uzdot šo jautājumu – ko Jēzus domāja ar to, ka mums ir jāievēro visa bauslība līdz pat vismazākajam bauslim? Kā mums to saprast? Vai Pāvils ir pretrunā ar to, ko māca Jēzus? Ir daudzi, kas tā domā. Un mēs redzam to, ka Bīble māca, ka mēs neesam vairs pakļauti bauslībai vienā nozīmē, bet mēs esam pakļauti citā nozīmē. Šis ir interesanti. Mēs neesam pakļauti bauslības lāstam. Tas ir tas, ko Pāvils teica Romiešiem 6:14 – Grēks vairs nevaldīs pār jums, jo jūs neesat padoti bauslībai. Tāpēc, ka jūs neesat vairs pakļauti bauslībai – grēkam vairs nav varas pār jums. Grēkam vairs nav varas jūs pazudināt. Grēkam vairs nav varas jūs nosodīt. Pāvils saka, ka “Kristus ir izdzēsis pret mums visu vērsto parādu ar visām tā prasībām, un pienaglojis to pie krusta.” Katru reizi kad tu grēkoji Dievs pierakstīja to visu līdz kamēr pret tevi bija vesels saraksts ar parādu, kuru tu nespēji apmaksāt. Un tad Dievs paņēma visu šo sarakstu, ar visām prasībām, kas bija pret tevi un pienagloja to pie krusta. Un šajā ziņā mēs vairs neesam zem bauslības prasībām. Bauslībai vairs nav spēka mūs nonāvēt. Šajā ziņā bauslībai ir beigas.

Grēka alga ir nāve un Kristus ir izcietis nāvi mūsu vietā. Otrkārt, Mēs vairs neesam zem bauslības kā pestīšanas veida. Bauslībai nav spēka mūs glābt. Pāvils saka: pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk. Tagad mums vairs audzinātāja nav vajadzīga, lai vestu mūs pie ticības. Bauslība savu darbu pie mums ir padarījusi. Un treškārt, mēs vairs neesam zem bauslības grēka varas. Mēs vairs neesam grēka vergi. Mums vairs nav jākalpo grēkam. Romiešiem 7:4 ir teikts, “Tā arī jūs, mani brāļi, caur Jēzus Kristus miesu esat miruši bauslībai, lai piederētu citam – tam, kas no mirušiem augšāmcelts, lai mēs varētu nest augļus Dievam.” Pirms tam mēs bijām garīgi miruši, bet tagad mēs spējam nest augļus Dievam. Romiešiem 7:6 – “Tagad turpretim bauslība ir zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta.”

Bauslībai vairs nav spēka pār mums mūs saistīt. Tagad mēs esam brīvi kalpot Dievam. Tagad mēs esam brīvi paklausīt Dievam. Tagad mēs varam dzīvot Dievam. Un tāpēc šajā ziņā, mēs vairs neesam zem bauslības – ieskaitot 10 baušļus. Taču no otras puses, Bībele mums māca, ka mums ir jāpaklausa Dieva baušļiem. Jēzus saka, “Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” Jēzus teica Jāņa 14:15 – “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles (turiet manus baušļus)”. 1 Jāņa 2:3 – “No tā mēs noprotam, ka esam Viņu atzinuši (ka pazīstam Jēzu), ja turam Viņa baušļus. 4 Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības. 5 Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā.

Kā tu vari zināt, ka tu piederi Kristum? No tā, ka tu turi Viņa baušļus. Kas Viņa baušļus netur, tas Viņu nepazīst. 1 Jāņa 5:3 – “Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti” Jēzus saka, “Šis ir Mans bauslis, – lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.” Un visi pārējie baušļie ir zem šī baušļa Citiem vārdiem, ja tu mīli Dievu un savu kaimiņu, tu nedarīsi viņam pāri. Tu darīsi labu saviem ienaidniekiem. Tu nepārkāpsi laulību. Tu neienīdīsi savu brāli. Tu lūgsi un svētīsi tos, kuri tevi vajā. Tu pagriezīsi otru vaigu, tu iesi otru jūdzi. Tu nezagsi un nemelosi savam tuvākajam. Šajā ziņā mēs esam pakļauti bauslībai – mēs esam pakļauti tai paklausīt. Un vienīgā bauslība, kas mums ir atlikusi ir Kristus bauslība. Un Kristus bauslība ir mīlestība. Romiešiem 6:15 – “Ko nu tālāk? Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai? Nekādā ziņā ne! Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.” Pāvils raksta Tesaloniķiešiem – Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svēttapšanai. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu – 1 Timotejam 6:11 Pāvils saka, – “Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai” Bet grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi. Viņš saka, Tātad bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds ir - svēts, taisns un labs.

Bauslība ir laba, Pāvils saka. Bauslībai nav ne vainas. Mēs nevaram vainot bauslību tāpēc, ka nespējam to izpildīt. Ja tev ir lempīgs kalps, un tu viņam pasaki, lai viņš aiziet un atnes tev kaut ko. Un viņš pieceļas, paklūp pār krēslu, nogāž lampu, aizķeras aiz paklāja un sasit televizoru. Tava pavēle nebija vainīga, tas bija neveiklais lempis, kurš nespēja izpildīt pavēli. Nevaino Dieva bauslību, tāpēc, ka tu nespēj to izpildīt. Bauslība nav vainīga. Un tāpēc mēs redzam, ka no vienas puses mēs vairs neesam pakļauti Bauslībai mēs vairs neesam pakļauti tās sodam un grēka varai pār mums. Un mēs neesam taisnoti no bauslības darbiem. Bet no otras puses, Bauslība ir vēljoprojām mums saistoša un mēs esam aicināti tai paklausīt. Un vienīgā Bauslība, kas mums ir atlikusi ir Kristus Bauslība. Mateja 5:19 – “Bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” Mēs atgriežamies atkal pie jautājuma – ko tu māci cilvēkiem?

Vai tu māci citiem ievērot turēt visu, kas ir rakstīts šajā Bauslības grāmatā? Vai tu māci citus turēt pat vismazākos baušļus? 1 Timotejam 4:11 – “Piekodini un māci šīs lietas. Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.” Ko cilvēki var mācīties no tavas dzīves? Vai cilvēki vērojot tavu dzīvi var teikt – tas ir vīrs, kas bīstas un tur Dieva Vārdu? Tā ir sieva, kas dreb Dieva bauslības priekšā.

Klausies, ja tas tā ir, es vēlos tevi iedrošināt. Jo Jēzus saka, “Kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā”. Esi iedrošināts kristieti, ja tas raksturo tevi. Vai tu vēlies zināt ko nozīmē būt lielam Dieva valstībā? Mācītājs Džons Makarturs saka, “To vai tu būsi liels Kristus valstībā nenosaka tavas garīgās dāvanas, tavas dāvanas mācīt, parādīt žēlastību vai to cik daudz tu kalpo. To nenosaka tas cik veiksmīgs tu esi šajā dzīvē. To nenosaka tas cik labi pazīstams tu esi. To arī nenosaka tas cik liela ir tava draudze. Bet to vai tu būsi liels Debesu valstībā noteiks tas kā tu attiecies pret Svētajiem Rakstiem. Gan savā dzīvē, gan kalpošanā.”

Dievam ir tikai viena mēraukla tam cik liels tu būsi Viņa valstībā. Un tas nav atkarīgs cik lielu draudzi tu spēji uzcelt. Tas nav atkarīgs cik cilvēkus tu pievedi pie Kristus. Tas nav atkarīgs no tavām dāvanām vai taviem talantiem. Dievam nekad nav bijusi vajadzīga mūsu kalpošana. Čārlzs Sperdžens teica, “Dievs tīri labi iztika bez manis, kad es vēl nebiju piedzimis un Viņš iztiks bez manis, kad manis vairs nebūs”. To vai tu būsi vislielākais vai vismazākais Debesu valstībā noteiks vienīgi tas kā tu attiecies pret Dieva bauslību. Ieklausies Jesajas 66:1-2 – “Tā saka Tas Kungs: "Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs”

Dievs ir radījis visu pasauli. Vai viņam tiešām tik ļoti interesē cik lielu kalpošanu mēs varam Viņam izveidot? Vai Viņam tiešām interesē visas tās lietas, kuras mēs varam darīt Viņa labā? Viņš saka, “To visu taču ir radījusi Mana roka” Klausies, Dieva darbs neiesākās ar mums un tas nebeigsies ar mums. Bet ko saka Dievs? Jesajas 66:2 – “Bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas” Kā tu attiecies pret Dieva Vārdu? Vai tu Bīsties Dieva Vārda priekšā? Vai tava augstākā prioritāte ir dzīvot saskaņā ar Dieva Vārdu? Paklausīt katram tā vismazākajam bauslim? Un mācīt citus tā darīt? Ja tas tā ir, tad liela ir tava alga Debesīs. Tad tu mirdzēsi spoži sava Tēva valstībā.

Lūgsim. Kungs, mēs pateicamies Tev par Tavu Vārdu. Par katru mazāko no Taviem baušļiem. Ļauj mums būt tiem, kuri ir rūpīgi ievērot visu, ko Tu esi sacījis Savā Vārdā. Arī tās lietas, kuras mums sagādā neērtības. Lai Tavs Vārds vienmēr ieņem pirmo vietu mūsu dzīvēs, lai ko tas arī mums maksātu. Un lai mēs spētu mācīt citus bīties Tavu Svēto Vārdu.

Āmen.