Svētīgi miera nesēji

Pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, tika nodibināta starptautiska organizācija ar mērķi – “Uzturēt starptautisko mieru un veikt pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un atrisināt situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.” Šīs organizācijas moto bija “atbrīvot nākamās paaudzes no kara posta.” Taču, kopš Apvienoto Nāciju izveidošanās, pasaule nav redzējusi vienu dienu bez kara. Mums nav miera pasaulē, mums nav miera sabiedrībā, mums nav miera starp tautām, mums nav miera starp cilvēkiem attiecības, mums nav miera ģimenēs, jo mums nav miera sirdīs, un vēl svarīgāk, jo mums nav miera ar Dievu.

Bībele ir grāmata par mieru. Bībele sākas ar mieru Ēdenes dārzā un noslēdzas ar mieru mūžībā. Un vienu dienu Jēzus nāks atkal, un Viņš tiks saukts par miera valdnieku. Tēma par mieru vijas cauri visai Bībelei. Tā sākas ar mieru Ēdenē, tad cilvēka grēka dēļ miers tika salauzts, pie krusta miers atkal tika atjaunots un vienu dienu Kristus nāks atkal un nodibinās mūžīgu miera valstību. Vārds miers Bībelē parādās gandrīz 400 reižu. Vēstulē Romiešiem 15:33, Dievs ir saukts par miera Dievu. Romiešiem 5:1 ir teikts: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” Romiešiem 14:17 ir teikts: “Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” 1 Korintiešiem 7:15 Pāvils raksta, ka uz mieru Dievs mūs ir aicinājis. Pāvils arī raksta, ka Svētā Gara auglis ir mīlestība, prieks un miers.

Un šodien es vēlos aplūkot septīto svētību, kuru Jēzus pasludina saviem mācekļiem Kalna svētrunā – svētīgi ir miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Visas šīs svētības ir ļoti dārgas mums, jo tās parāda mums, kuri ir tie, kas ir Dieva valstības mantinieki. Katrs viens mēs piedzimām ārpus Dieva valstības. Neviens no mums nepiedzima glābts. Tāpēc Bībele māca, ka mums ir jāpiedzimst vēlreiz, lai kļūdu par Dieva bērniem. Un šīs svētības mums parāda, kādi ir tie, kuri ir Dieva valstībā. Jo mēs labi zinām, ka ne katrs, kas saka: “Kungs, Kungs!” iemantos debesu valstību. Cik viegli ir piesaukt Kristu, taču nekad nepiederēt Kristum. Un tāpēc katra no šīm svētībām mums palīdz saskatīt patiesa kristieša īpašības. Kāds izskatās patiess kristietis, patiess Dieva valstības mantinieks. Un, lai to izdarītu, es vēlos paskatīties uz četrām lietām šajā svētībā. Miers, nevis pamiers

Pirmkārt, miera nozīme. Ko mēs domājam ar mieru? Bieži mēs domājam par mieru kā par laiku, kurā nav karu un konfliktu. To brīdi, kad nav strīdu un nesaskaņu. Taču arī kapsētā nav strīdu un nesaskaņu, un diezin vai mēs lietotu to kā labu miera piemēru. Miers ir vairāk kā tikai strīdu un karu prombūtne, tā ir taisnības klātbūtne. Miers nav tikai pārtraukt karadarbību, patiess miers ir radīt taisnību, kas saved divas puses kopā. Ebreju valodā šis vārds ir šalom. Un tad, kad kāds jūds saka citam jūdam šalom, viņš novēl otram visu Dieva taisnību un labestību pār viņa dzīvi. Ja mums ir jābūt miera nesējiem, mums ne tikai ir jāpārtrauc karadarbība, bet mums tā ir jāaizvieto ar Dieva taisnību. Miera nešana nekad neatstāj vakuumu. Ir atšķirība starp mieru un pamieru. Pamiers ir brīdis, kad mēs noliekam ieročus un piekrītam nešaut viens uz otru. Pamiers ir laiks, kad mēs apstājamies, lai pārlādētu. Pamiers vēl joprojām ir karš, tas ir aukstais karš. Miers no otras puses ir tad, kad divas konfliktējošās puses apskauj viens otru un viņu vidū ienāk patiesība, taisnība un mīlestība. Miers nav tikai paslēpt nesaskaņas. Ja divi cilvēki ir ienaidā viens ar otru, pareizā lieta nav nošķirt viņus, lai viņi izbeigtu karot. Tas ir tikai pamiers. Pareizi būtu savest viņus kopā, lai viņi var atrisināt savas nesaskaņas un viņu attiecībās ienāktu patiess miers. Bībelē miera nešana nekad neizvairās no problēmu risināšanas. Bībeles miers nav miers par katru cenu. Bibliska miera nešana vienmēr pārvar problēmas, tā uzceļ tiltus. Tas prasa piepūli, tas prasa cīņu, tas prasa sāpes, taču beigās tas ienes patiesu mieru.

Taču tev nevar būt miera bez taisnības un patiesības. Jēkaba vēstulē 3:17 ir teikts: “Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga.” Dieva gudrība atrod savu ceļu uz mieru caur šķīstību, caur patiesību un taisnību. Jeb kādi centieni nest mieru, kas izvairās no patiesības un taisnības, nav Dieva miers. Miers, kas noliek malā patieso cēloni un risinājumu, lai neradītu konfliktu, ir tikai pamiers. Un pamiers ir karš. Ebrejiem 12:14 ir teikts: “Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves.” Citiem vārdiem, tu nevari atdalīt mieru no svētas dzīves. Tu nevari upurēt vienu, lai iegūtu otru. Miers un taisnība ir nedalāmi. 85. Psalmā 10. pantā ir teikts: “Taisnība un miers lai skūpstās.” Tur, kur ir patiess miers, tur ir arī taisnība. Tur, kur ir patiess miers, tur ir patiesība. Tur, kur ir patiess miers, tur ir šķīstība. Mēs visi gribam izvairīties no nevajadzīga strīda. Vai tas ir mājās vai darbā, vai draudzē. Taču, ja mēs to darām, upurējot patiesību, mēs esam izgājuši uz kompromisu, un tas vairs nav miers. Tas ir tikai pamiers, brīdis, kamēr visi pārlādē. Mateja 10. nodaļas 34. pantā Jēzus saka: “Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” Un tas, ko Jēzus saka ir tas, ka Jēzus nav nācis, lai nestu mieru par katru cenu. Jēzus zināja, ka pirms var nākt miers, ir jābūt konfliktam. “Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.” Ja mēs vēlamies būt Dieva miera nesēji, mēs darīsim to nesot līdzi patiesību un taisnību. Un, ja mēs nesīsim patiesību pasaulē, kura mīl melus un tumsību, tur neizbēgami radīsies konflikts. Jūdas vēstulē trešajā pantā mums ir teikts turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta. Citiem vārdiem, ir lietas, par kurām mums vajadzēs strīdēties un pastāvēt par patiesību. Dieva miera nesējs nesaka, es nevēlos aizvainot kādu, kurš netic tam, kam mēs ticam, es nevēlos strīdēties, viņiem ir sava patiesība, mums ir sava. Tas nav miers, tas ir pamiers un tas nevienam nepalīdz, jo tas, kas ir svarīgi, ir patiesība, taisnība un šķīstība.

Un tāpēc mēs sludinām Evaņģēliju, un tas aizvaino, tas rada konfliktu, tas rada strīdu, taču, kad šis konflikts ir atrisināts caur ticību uz Jēzu Kristu, tas ienes mieru. Patiesu mieru. Mēs neupurējam patiesību uz miera altāra. Kad Jēzus saka - svētīgi ir miera nesēji, tas nenozīmē, ka mēs klusējam par kaut ko, kas varētu kādu aizvainot. Tieši otrādi, mums par to ir jārunā, jo, ja tā ir patiesība, tā aizvaino, lai pēc tam var ienākt patiess miers. Mēs neesam miera nesēji, kuri nekad nestrīdas vai tie, kuriem nav nekādas pārliecības. Bet mēs esam miera nesēji, kuri pēc konflikta atrisināšanas ienes patiesu mieru.

Klausies, tu būsi miera traucētājs pirms tu būsi miera nesējs. Jēzus teica Lūkas evaņģēlijā 12:51: “Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos! Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim, tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!" Tu radīsi konfliktu, mēs no tā nevaram izvairīties. Mēs neradām konfliktu, lai radītu konfliktu. Bet tur, kur patiesība saskaras ar meliem, kur tumsība saskaras ar gaismu, tur neizbēgami radīsies konflikts. Tu centies darbā būt miera nesējs un dari savu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas. Tu centies mīlestībā dalīties ar evaņģēliju, un cilvēki kļūst dusmīgi. Jo tu viņiem liecini par taisnību un tiesu, un viņi to nevēlas dzirdēt. Nākamajā svētībā ir teikts: “Svētīgi ir taisnības dēļ vajātie.” Jēzus tam ir vislabākais piemērs. Jēzus vienmēr ienesa patiesību tur, kur bija maldi. Tas arī bija par iemeslu, kāpēc jūdi gribēja Jēzu piesist krustā. Jēzus teica: “Pasaule mani ienīst, jo es liecinu, ka viņu darbi ir ļauni.” Jēzus teica, es neesmu nācis nest mieru, bet šķelšanos. Jo patiess miers var nākt tikai pēc tam, kad cilvēku vidū valda patiesība un taisnība.

Otrs vārds šajā svētībā ir miera nesēji. Kas ir šie miera nesēji? Tie esam mēs. 2 Korintiešiem 5:18 ir teikts: “Viss ir no Dieva, kas mūs ar sevi caur Kristu ir samierinājis un ir uzdevis mums šai izlīgšanai kalpot.” Dievs ir mūs samierinājis un devis mums samierināšanas jeb izlīgšanas kalpošanu. Mēs esam Dieva miera nesēji. Un es vēlos paskatīties uz četriem miera nešanas aspektiem. Četriem veidiem, kā mēs varam nest mieru. Pirmkārt, miera nesējs rada mieru starp Dievu un cilvēkiem. Vēl viens nosaukums šai miera nešanai ir evaņģelizācija. Bībelē evaņģēlijs ir saukts par “miera evaņģēliju”. Miera nesējs ir kāds, kurš dalās Evaņģēlijā ar citiem, lai tie var kļūt par Dieva bērniem, kurpretī agrāk viņi ir bijuši Dieva ienaidnieki un naidā ar Dievu. Romiešiem 10:15 ir teikts: “Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!” Vislielākais miers, kāds cilvēkiem var būt, ir miers ar Dievu. Romiešiem 5:10 ir teikts, ka mēs ienācām pasaulē kā Dieva ienaidnieki. Mēs bijām naidā ar Dievu. Mēs ienācām šajā pasaulē ar pasludinātu karu pret Dievu. Mēs bijām sacēlušies pret Dievu, mēs pretojāmies Dievam. Aktīvi vai pasīvi, mēs cīnījāmies pret Dievu. Kolosiešiem 1:21 ir teikts: “Arī jūs kādreiz bijāt atsvešinājušies un ienaidā ar Dievu sava sirdsprāta un ļauno darbu dēļ.” Tādas ir katra neticīga cilvēka attiecības ar Dievu. Jautājums nav par to, vai tev ir attiecības ar Dievu, jautājums ir - kādas ir tavas attiecības ar Dievu. Katrs neticīgais ir Dieva ienaidnieks, atsvešināts no Dieva un naidā ar Dievu. Jāņas 3:36 ir teikts: “Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.” Bet Dievs caur Kristus krustu piedāvā miera izlīgšanu. Izlīgšanu ar Dievu. Romiešiem 5:1 ir teikts: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” Katrs viens no mums šeit šodien ir vai nu ienaidā ar Dievu vai mierā ar Dievu. Neitrālas zemes nav.

Un mūsu uzdevums, kā miera nesējiem, ir iet pie tiem, kuri ir ārpus Kristus, pie tiem, kuri ir ārpus Dieva valstības un pie tiem, kuri ir zem Dieva dusmības un teikt: “Dievs piedāvā noslēgt pamieru. Šī miers ir prasījis Dieva Dēla nāvi pie krusta un tas nāk caur Kristus asinīm, un ja tu nāksi ticībā pie Jēzus, tu pāriesi no Dieva ienaidnieka puses un ieiesi mierā ar Dievu.” Jo ne tikai tu esi ienaidā ar Dievu, Dievs ir arī ienaidā ar katru grēcinieku. Dieva dusmība ir pār katru neticīgo, un mūsu uzdevums ir brīdināt un saukt cilvēkus bēgt no Dieva dusmības. Tas ir pirmais veids, kā mēs varam būt miera nesēji. Tas ir izlīgstot cilvēkus ar Dievu caur evaņģēlija pasludināšanu. Romiešiem 10:14-15 ir teikts: “Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!” Un starp citu, mēs visi esam sūtīti sludināt labo vēsti. Vai tu vēlies būt svētīts? Vai tu vēlies būt patiesi laimīgs Dieva bērns? Tad esi tas, kurš atjauno salauztas attiecības starp cilvēkiem un Dievu, daloties Evaņģēlijā.

Otrkārt, Dieva miera nesējs ir tas, kurš veicina mieru cilvēkos. Ne tikai mieru starp cilvēku un Dievu, bet mieru cilvēku sirdīs. Taču nevienam nevar būt miers sirdī pirms viņam nav miers ar Dievu. Tikai pēc tam, kad mēs esam izlīguši mieru ar Dievu un beiguši karot ar Dievu, tikai tad mums var būt Dieva miers mūsu sirdīs. Jēzus par to runāja Jāņa 14. nodaļā 27. pantā: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” Viena no vislielākajām svētībām, kādu mēs varam piedzīvot, ir būt lietoti, lai veicinātu mieru viens otra sirdīs. Tas ir tas, par ko Pāvils runāja Filipiešiem 4:6, kad viņš raksta: “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Pāvils raksta Kolosiešiem 3:15: “Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!”

Kā mēs varam veicināt šādu mieru savos brāļos un māsās? Mēs varam mudināt citus vērst savas acis uz Dievu un uzticēties Viņam – tas veicina mieru mūsu brāļu un māsu sirdīs. Mēs varam mudināt citus uzvelt savas rūpes un raizes Dievam lūgšanā un, runājot iedrošinošus vārdus, kas paceļ viņu garu – arī tas veicina mieru citu sirdīs. Mēs varam atgādināt par Dieva klātbūtni viņu dzīvēs un grūtībās, daloties ar Dieva gudrību. Mēs varam nest viens otra nastas, iesaistoties brāļu un māsu dzīvēs, kad ir kāda vajadzība. Kalpojot ar vārdu, citējot rakstu vietas, daloties Dieva vārdā ar citiem. Atbalstot citus viņu vistumšākajā stundā. Tas ir Dieva miers, par kuru mūsu Kungs runā. Pirmkārt, kad mēs palīdzam citiem salīgt mieru ar Dievu, daloties evaņģēlijā. Un otrkārt, palīdzot citiem pieredzēt Dieva mieru viņu sirdīs – lūdzot, apmeklējot, daloties Dieva vārdā, iedrošinot un atbalstot viens otru.

Treškārt, Dieva miera nesējs veicina mieru ar cilvēkiem. Ne tikai mieru cilvēku sirdīs, bet arī mieru ar citiem cilvēkiem. Jēzus par to runā Mateja 5:23, kad viņš saka: “Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi (nevis tev ir kaut kas pret tavu brāli, bet ja tu zini, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi), tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” Ja mēs esam Dieva miera nesēji, mūsu uzdevums ir iet pie tā, kurā mēs nojaušam kādas nesaskaņas ar mums un censties atsiet šo mezglu. Pat ja mums nav nekas pret citiem, bet mēs nojaušam, ka kādam ir kaut kas pret mums – mūsu uzdevums ir ienest mieru šajās attiecības. Tik cik mēs to spējam. Ne vienmēr būs iespējams panākt pilnīgu mieru uzreiz. Tāpēc Pāvils saka Romiešiem 12:18: “Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” Un es tikai vēlos atgādināt, ka tas nenozīmē, ka mēs upurējam savu pārliecību un patiesību vai pieņemam maldus. Bet, cik vien tas ir iespējams no mūsu puses, mēs, kā Dieva miera nesēji, esam aicināti dzīvot mierā ar visiem cilvēkiem.

Arī Mateja 5:44 Jēzus saka: “Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” Kad Jūdi to dzirdēja, viņi domāja vispirms par romiešiem, kuri viņus apspieda un valdīja pār viņiem. Un tā vietā, lai Jēzus teiktu, es sakaušu jūsu ienaidniekus, Jēzus saka tieši pretējo un aicina savus mācekļus mīlēt savus ienaidniekus. Jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. Jēzus saka, ka pat Dievs parāda mīlestību pret saviem ienaidniekiem, sūtot lietu un sauli un svētījot tos, kuri ir pret Viņu. Tāpēc arī mums, lai veicinātu mieru ar citiem cilvēkiem, nākas mīlēt savus ienaidniekus.

Dažreiz būt par miera nesēju nozīmē norāt un pārmācīt citu ticīgo, kurš dzīvo grēkā. Dieva miera nesējs nav kāds, kurš izliekas, ka viss ir kārtībā, ja viņš zina, ka viņa brālis vai māsa dzīvo grēkā. Būt miera nesējam nozīmē doties pie tā, kurš dzīvo grēkā un uzrādīt viņa vainu. Mateja 18. nodaļā 15. pantā Jēzus saka: “Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.” Mēs varētu domāt, kāpēc meklēt kašķi? Kāpēc iet un meklēt un iesaistīt draudzi? Vai nav labāk likt to mierā un necelt lieku traci? Taču mums ir jāsaprot, ka jebkurš grēks izjauc draudzes mieru. Nav grēka Kristus miesā, kas neietekmētu visu pārējo organismu. Tas ir kā akmens logā, tas saplaisā visu logu. Un tāpēc Jēzus saka, ka mums ir jādodas pie tā, kurš ir grēkojis un mīlestībā jāuzrāda viņa grēks ar mērķi atjaunot sadraudzību un mieru visā draudzē. Un, ja viņš tev klausa (ja viņš atgriežas un maina savu virzienu), tu savu brāli esi mantojis (tu esi atjaunojis mieru ar savu brālu un mieru draudzē). Un 16. pantā: “Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.” Ja viņš neklausa un neatgriežas, pieaicini vēl vienu vai divus lieciniekus, lai apstiprinātu to, ka šis grēks ir noticis. 17. pants: “Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei” Kāpēc draudzei? Jo visas draudzes miers ir ticis iztraucēts. Tas ir radījis viļņa efektu, un visi kuģi virs ūdens ir ietekmēti. “Tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.” Tas nozīmē būt izslēgtam no draudzes, lai miers draudzē var tikt atjaunots. Šis ir trešais veids, kā mēs varam būt miera nesēji.

Ceturtais veids, kā mēs varam būt miera nesēji, ir veicinot mieru starp cilvēkiem. Esot tiem, kuri iestājas starp cilvēkiem kā starpnieki starp divām pusēm, kuras ir konfliktā viena ar otru. Dieva miera nesēji meklē veidu, kā savest kopā brāļus un māsas Dieva valstībā. Tas ir tas, ko Pāvils darīja Filipiešiem ceturtajā nodaļā, uzrunājot divas māsas, kuras nespēja sadzīvot. Filipiešiem 4:2: “Euodiju es skubinu un Sintihu es skubinu būt vienprātīgām iekš Tā Kunga.” Pāvils šeit rīkojās kā miera nesējs, dodoties pie šīm divām māsām, kurām bija domstarpības un aicinot būt vienā prātā iekš Tā Kunga. Mozus bija miera nesējs, kad viņš iestājās starp diviem ebreju vīriem, kuri strīdējās. 2. Mozus 2:13: “Viņš sacīja vainīgajam: "Kāpēc tu sit savu darba biedru?" Tas ir ceturtais veids, kā mēs varam būt miera nesēji.

Taču būt miera nesējam ne vienmēr ir viegli. Būt par miera nesēju ne pavisam nav viegli. Tas nozīmē iejaukties citu dzīvēs, kur mēs redzam, ka tur ir konflikts. Bieži tas nozīmē uzlocīt rokas un iebāzt savu degunu situācijās, kas nav patīkamas, lai savestu kopā cilvēkus ar Dievu un cilvēkus ar citiem cilvēkiem. Puritānis Tomas Vatsons raksta par šo: “Es atzīstu to par nepateicīgu darbu, censties atrisināt domstarpības. Turēt rozi, pašam nesaduroties. Tas, kurš iestājas starp diviem paukotājiem, bieži vien saņem triecienu pats. Taču šis uzdevums, kaut arī neatnes veiksmi no cilvēkiem, tam netrūks svētības no Dieva.” Tas tika uzrakstīts 17. gadsimtā, kad vīri izvilka zobenus un paukojās savā starpā. Un Vatsons saka: “Tu iestājies starp diviem paukotājiem, un tevi sadurs no abām pusēm.” Tā ir miera nesēja nasta. Tas prasa daudz no katra viena mums.

Padomā par Kristu. Kurš ir vislielākais miera nesējs. Kurš caur asiņainu krustu ir atnesis mieru katram vienam no mums. Padomā, cik daudz tas maksāja Jēzum atstāt debess godību un nonākt uz šo pasauli, uzņemt cilvēka miesu, dzīvot konfliktā ar cilvēkiem katru dienu un doties pie krusta, kur viņš tika sists un piekauts, un apsmiets, un piesists krustā. Cik dārgi tas maksāja Kristum būt par miera nesēju. Ar vienu roku aturot Dieva dusmību un ar otru roku sniedzot žēlastību vainīgiem grēciniekiem. Un arī katram vienam no mums ir cena ko maksāt. Lai nestu mieru starp cilvēkiem un Dievu. Lai nestu mieru starp cilvēkiem ar citiem cilvēkiem. Lai nestu mieru darba vietā. Lai nestu mieru ģimenē. Lai nestu mieru draudzē. Filipiešiem 4:1-3 Pāvils saka: “Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti” Tā ir miera nesēja nasta. Būt par miera nesēju bieži nozīmē atrasties konflikta viskarstākajā punktā, lai pēc tam, kad konflikts ir atrisināts, var ienākt patiess miers.

Un visbeidzot, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz miera nesēju vārdu šajā svētībā. “Viņi tiks saukti par Dieva bērniem.” Es nevaru iedomāties neko labāku kā būt sauktiem par Dieva bērniem. Tas runā par miera nesēju godu. Nav lielāka goda kā būt sauktam par Dieva bērnu. Un kas ir tā lieta, kas raksturo patiesu Dieva bērnu? Kā mēs atpazīsim, kuri ir Dieva bērni? Kā mēs pazīsim Dieva bērnu? Viņi ir tie, kuri nes mieru. Ja kāds saucās par Dieva bērnu un viņš nav miera nesējs, bet viņa dzīvi raksturo kašķēšanās un ķildošanās, un nemiers, tas ir skaidrs, ka viņš nav Dieva bērns. Jo Dieva bērni ir tie, kuri nes mieru.

Vai tu esi padomājis, ko nozīmē būt Dieva bērnam? Vai tu esi padomājis, kā Dievs uz tevi skatās? Kas par brīnišķīgu domu – būt sauktiem par Dieva bērniem. Jēkabs turēja savu dēlu Benjamīnu dārgāku kā jebko citu, kas viņam piederēja. Klausies – Dievam pieder visa pasaule un viņš mīl mūs vairāk kā visu, kas jebkad ir radīts. Bībele saka, ka mēs esam Viņa acuraugs. Un, kas pieskaras Dieva bērniem, tas pieskaras Viņa acuraugam. Kad Bībele runā par acuraugu, tā runā par acs zīlīti, par visjūtīgāko vietu. Un mēs to aizsargājam. Neviens neaiztiek tavu acs zīlīti. Un tas ir tas, kā Dievs jūtas par saviem bērniem. Tu aizskar kādu no Dieva bērniem un tu iebaksti ar pirkstu Dievam acī, un Viņam tas nepatīk.

Maleahijas 3:17 ir teikts: “Tai dienā," saka Tas Kungs Cebaots, "ko Es izraudzīšu, viņiem būs būt Manam īpašumam, un Es viņus saudzēšu, kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo.” 56. Psalmā 8. pantā ir teikts, ka Dievs mūsu asaras ir savācis savā traukā. Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā? Un, kad mēs nomirsim, 116. Psalmā ir teikts: “Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.” Dievs mūs ir padarījis par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi. Romiešiem 9:23 mēs esam saukti par žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai. Kāda brīnišķīga doma.

Vai tu esi aizdomājies, ko nozīmē būt sauktam par Dieva bērnu? Dievs tevi mīl ar mūžīgu mīlestību. Dievs nes tavas nastas un vājības, un grēku. Dievs gādā par visām tavām vajadzībām. Dievs pasargā tevi no ļaunuma un briesmām. Dievs atklāj tev savu patiesību. Dievs piedod tev tavus grēkus. Dievs liek visām lietām nākt par labu tavā dzīvē. Un vienu dienu Dievs mūs paņems pie Sevis un mēs būsim ar Dievu mūžīgi. Es nevaru iedomāties neko labāku, kā būt sauktiem par Dieva bērniem. Vai tu esi Dieva bērns? Saki, kā es varu kļūt par Dieva bērnu? Kas no manis ir prasīts? Pavisam vienkārši – tu kļūsti par Dieva bērnu caur ticību uz Jēzu Kristu. Tas ir caur ticību un ne no darbiem. Taču ir diva veida ticības. Ir vispārēja ticība. Tā ir ticība par to, ko Bībele māca. Tā ir vispārēja ticība, ka Dievs ir svēts, mēs esam grēcinieki un Kristus ir Glābējs, un, ka mums ir jāatdod savas dzīves Viņam. Tā ir vispārēja ticība, tā ir tikai ticība par faktiem. Tās ir zināšanas. Jēkaba 2:19 runā par to un saka: “Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.” Nepietiek tikai ar zināšanām par evaņģēliju. Nepietiek tikai ar zināšanām par to, ko Bībele māca. Elle ir pilna ar cilvēkiem, kuriem ir šādas zināšanas.

Tev ir vajadzīga otrkārt – glābjoša ticība. Glābjoša ticība ir tad, kad tu uztici savu dzīvi Kristum. Glābjoša ticība ir tad, kad tu liec visu savu paļaušanos uz Kristus darbu pie krusta. Tu uzticies, ka Kristus nāve pie krusta ir samaksājusi taviem grēkiem. Tas ir atzīt, ka es pats nevaru sevi izglābt, es nespēju piepildīt Dieva nosacījumus. Es padodos un pieņemu Dieva pamiera nosacījumus. Es aizgriežos no saviem grēkiem un ticībā nāku pie Jēzus kā ubags, kuram nav pašam nekā, ko es varētu dod, lai Dievs mani pieņemtu. Un es saucu kā tas muitnieks – Dievs esi žēlīgs man grēciniekam.