Svētīgi tie, kam bēdas

Es aicinu jūs paņemt Dieva Vārdu un atvērsim kopā Mateja evaņģēliju. Mateja evaņģēliju 5. nodaļu. Pagājušajā reizē, tie no jums kuri bija, mēs iesākām studēt kalna sprediķi un mēs sākām skatīties ko Jēzus saka, kāds ir laimīgs Dieva bērns. Un tas ko Jēzus dara šajā svētrunā ir Viņš apraksta patiesu, autentisku kristieti. Kādu, kurš ir atstājis šo pasauli lai iegūtu Kristu. Kādu, kurš ir iegājis pa šaurajiem vārtiem. Kādu, kurš mīl Kristu vairāk par savu tēvu un māti, brāli un māsu un pat par savu dzīvību. Kādu, kurš ir paņēmis krustu, noliedzis sevi un seko Kristum. Kādu, kurš ir atdevis visu kas tam pieder, lai tikai iegūtu Kristu.

Pagājušajā reizē, mēs kopā ar jums paskatījāmies uz pirmo no šīm svētībām, kas ir par pamatu visām svētībām. Svētīgi ir garā nabagi, jo tiem pieder debesu valstība. Tie, kuri apzinās savu garīgo bankrotu Dievu priekšā. Ja kāds ienāk Dieva valstībā, tas ienāk apzinoties ka viņam nav nekā ko viņš varētu pienest Dievam, lai Viņš mūs pieņemtu. Un viņš ienāk pazemībā. Dieva valstības durvis ir ļoti zemas un vienīgie, kuri pa tām ienāk ir tie, kuri ierāpo. Un tas mūs šodien noved pie otrās no šīm svētībām. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Jeb, Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. (Jaunajā tulkojumā)

Laimīgi ir nelaimīgie. Kā to saprast? Pasaule mums saka tieši pretējo. Pasaule saka, laimīgi ir tie kam nav bēdas. Laimīgi ir priecīgie. Laimīgi ir tie, kas nedomā par bēdām. Kāds ļoti pareizi ir teicis - “Priecājies un pasaule priecāsies kopā ar tevi, raudi – un tu raudāsi viens”. Mēs dzīvojam kritušā pasaulē. Ciešanas un sāpes ir daļa no dzīves. Kad Ādams grēkoja un krita Ēdenes dārzā, pasaulē ienāca grēks un līdz ar grēku, pasaulē ienāca sāpes un ciešanas. Un kā cilvēki mēs vienmēr atrodam veidus kā sevi mierināt un iepriecināt. Mēs pievēršamies izklaidei. Tikko noslēdzās Sočos ziemas olimpiskās spēles. Visdārgākās Olimpiskās spēles pasaules vēsturē. 50 miljardi ASV dolāru. Mēs dzīvojam pasaulē, kas meklē izklaidi un izpriecas. Mēs dzīvojam pasaulē, kas saka, - “Liku bēdu zem akmeņa pāri gāju dziedādams” Taču Jēzus saka “Svētīgi ir tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti” Tas nenozīmē to, ka kā kristiešiem mums vienmēr ir jābūt drūmiem un noskumušiem.

Es dzirdēju kādu anekdoti par tēvu, kurš aizveda savu dēlu uz zoodārzu. Un pastaigājoties dēls iesaucas un saka, “Tēt! Skaties, tas zilonis ir kristietis!” Un tēvs atbild “Zīlonis nav kristietis. Dēls, dzīvnieki nevar būt kristieši” Kādu gabaliņu tālāk dēls atkal iesaucas “Tēt! Šis zilonis tiešām ir kristietis!!” Un tēvs saka “Nē, šis zīlonis nav kristietis. Kāpēc tu saki, ka šis zīlonis ir kristietis?” Un dēls atbild un saka “Viņš pavisam noteikti ir kristietis, viņš staigā apkārt ar nokārtu degunu!” Un diemžēl tas ir tas kā daudzi mūsdienās skatās uz kristiešiem. Mēs bieži staigājam apkārt ar nokārtiem deguniem. Filipiešiem 4:4 mums ir teikts - “Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!” Un mums ir daudz par ko priecāties. Mums ir mūžīga dzīvība, mūsu grēki ir piedoti. Mēs esam Dieva bērni. Mums ir debesu valstība. Un mēs varētu domāt, vai bēdām tiešām ir vieta kristieša dzīvē. Jēzus saka, “Svētīgi ir tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti”

Jēzus saka, neviens netiek svētīts kuram nav bēdas. Neviens netiek iepriecināts, kurš nav noskumis. Nevienam nepieder debesu valstība kā vien tiem kuri sēro. Jēzus saka ļoti līdzīgus vārdus Lūkas evaņģēlijā 6. nodaļā 21. pantā, Jēzus saka, “Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsiet paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities! Un 25. pantā “Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksiet! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsiet un raudāsiet!” Visi cilvēki raudās. Jēzus saka, mums ir izvēle. Vai nu mēs raudāsim tagad un smiesimies vēlāk vai arī smiesimies tagad un raudāsim vēlāk. Taču jebkurā gadījumā mēs raudāsim. Arī Jāņa 16. nodaļā 20. pantā, Jēzus saka: "Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies; jūs skumsiet, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā." Jēzus saka, ka pasaule būs tā, kas priecājas tagad un mani mācekļi skums. Taču mūsu skumjas tiks pārvērstas priekā.

Jēzus runājot par elli un pēdējo dienu saka, Mateja 13:40: Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā arī notiks pasaules pastarā galā. Cilvēka Dēls izsūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību, un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! Arī Jēkaba vēstulē 4:9 mēs lasām, Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Neviens neienāk Debesu valstībā, kurš nav vispirms bijis salauzts par savu grēku. Un neviens nedzīvo Dieva valstībā, kurš neturpina būt salauzts par savu grēku. Jēzus saka, tas ir absolūti nepieciešams tavā garīgajā dzīvē, ja tu vēlies lai tev būtu garīga dzīve. Ja tu vēlies piedzīvot Dieva mierinājumu, Dieva svētību, prieku un patiesu laimi, - tev ir jāraud.

Svētīgi ir tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Pirmkārt, kas šīs ir par bēdām? Par ko Jēzus šeit runā? Jaunajā derībā ir lietoti 9 dažādi vārdi, kuri apraksta bēdas. Sākot no nelielām skumjām līdz pat sērām un vaimanām. Šis vārds ir lietots lai runātu par cilvēku, kurš sēro par mirušo. Šis pats vārds 1. Mozus 23. nodaļā ir lietots par Ābrahāma sērām par Sāras nāvi. Mums ir teikts “un Ābrahāms gāja sērot par Sāru un to apraudāja.” Kā arī kad Jēkabs daudz dienu sēroja par Jāzepa nāvi. Svētīgi ir tie, kas sēro un raud, jo tie tiks mierināti. Kas ir tās lietas par kurām mēs raudam? Mēs raudam par mūsu garīgo stāvokli Dieva priekšā. Ja pirmajā svētībā mēs apzināmies savu garīgo bankrotu Dieva priekšā, tad otrajā svētībā mums ir pateikts ko mums vajadzētu darīt tad kad mēs to esam atzinuši. Otrā svētība mums saka, ka ar to vien nepietiek. Nepietiek tikai atzīt, ka mēs visi esam grēcinieki. Tam ir jārada mūsos sēras. Kas ir grēks? Grēks nav slikts galvenokārt tāpēc, ka tas sabojā mūsu dzīves. Grēks nav ļauns galvenokārt tāpēc, ka tas liek cilvēkiem ciest sāpes. Un tas tā ir, taču tas nav galvenais iemesls. Grēks ir ļauns galvenokārt jo tā ir sacelšanās pret Dievu. Grēks ir tas, kas piesita Jēzu krustā. Grēks aptraipa Dieva godību. Grēks ir kad mēs atstumjam Dievu projām no sevis. Mūsu grēks ir pirmkārt pret Dievu.

Kad Dāvids bija grēkojis viņš teica, “Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs.” Arī kad Jāzeps atteicās grēkot ar Potifara sievu, Jāzeps teica, - “Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” Mūsu grēks ir pirmkārt vērsts pret Dievu. Vai tu raudi par to, ka tu esi grēkojies pret Dievu? Mums vajadzētu raudāt par remdenību mūsu sirdīs pret Dievu. Mums vajadzētu raudāt par lepnību, kas ir mūsos. Mums vajadzētu raudāt par pasauli, kas ir mūsu sirdīs. Ja mēs varam grēkot un neraudāt par to, mums vajadzētu nopietni apsvērt vai mēs esam patiesi piedzimuši no augšienes. Mūsu sirdis var bieži vien palikt cietas un mēs varam kļūt vienaldzīgi pret grēku mūsu dzīvē. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu patiesas slāpes pēc Dieva, mums ir vispirms jāapzinās un jāraud par savu grēcīgumu. 51. Psalmā mums ir viena no patiesākajām grēku nožēlām Bībelē. Kad Ķēniņš Dāvids bija grēkojis, pārkāpis laulību un nogalinājis cilvēku.

Mēs lasām 51. psalmā, kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Katras patiesas atmodas sākumā vienmēr ir bijusi patiesa grēku nožēla. Apziņa, ka es esmu dzīvojis savu dzīvi pretēji Dieva Vārdam.

Viena no šādām atmodām ir aprakstīta Nehemijas grāmatā 8. nodaļā. Kad Ezra stāvēja Izraēlas tautas priekšā un lasīja no Dieva Vārda vairākas stundas. Mēs lasām 9. pantā Un Nehemija, zemes pārvaldnieks, un priesteris Ezra, rakstu mācītājs, un levīti, kas apmācīja tautu, sacīja uz visu tautu: "Šī diena ir svēta Tam Kungam, jūsu Dievam; nesērojiet un neraudiet!" - jo visa tauta raudāja, kad viņi dzirdēja bauslības vārdus. Pēkšņi viņi ieraudzīja, ka viņi bija dzīvojuši pretēji tam ko Dieva Vārds pieprasīja un visa tauta raudāja. Pēkšņi viņiem bija šī pārliecība par savu grēku un tas radīja viņos sēras. Mēs to redzam arī Lūkas 7. nodaļā par šo sievieti, kura nāca pie Jēzus raudot. Lūkas 7, no 36. panta. Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, lai Viņš pie tā ēstu, un Viņš, iegājis farizeja namā, apsēdās. Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš sēžot farizeja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slacināt Viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu. Mums ir teikts, ka šī sieva bija grēciniece. Visi tajā pilsētā bija grēcinieki. Taču šī sieva bija vienīgā, kura bija gatava to atzīt, ka viņa bija grēciniece. Viņa bija vienīgā, kura bija salauzta par savu grēku. Un viņa bija vienīgā, kura saņēma piedošanu.

Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Arī apustulis Pāvils sēroja par grēku savā dzīvē. Romiešiem 7. nodaļā

Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.

Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba. Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks. Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?

Pāvils sēroja par savu grēku. 2 Korintiešiem 5:2, Pāvils saka - šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm. Arī Romiešiem 8. nodaļā mēs lasām 22. pantā. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. Tās ir dievišķas skumjas, tās rezultāts ir atgriešanās. Tās rezultāts ir grēka nožēla,tTaču ir arī pasaulīgas skumjas. 2 Korintiešiem 7:8 Pāvils raksta: Jebšu es jūs ar savu vēstuli esmu skumdinājis, tomēr es to nenožēloju; ja es agrāk arī to nožēloju - jo es redzu gan, ka šī vēstule jūs skumdināja, lai arī tikai uz brīdi, - tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas - kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu! Katrā ziņā jūs esat pierādījuši, ka šinī lietā esat nevainīgi.

Ļoti labs piemērs par dievišķām un pasaulīgām skumjām ir Pēteris un Jūda. Jēzus izvēlējās abus no viņiem par saviem mācekļiem. Abi no viņiem atstāja visu, lai sekotu Kristum. Abi no viņiem tika aicināti sludināt evaņģēliju. Abi no viņiem pavadīja laiku ar Jēzu. Abi no viņiem bija kopā ar Jēzu katru dienu. Mēs varētu teikt, ka viņi bija Jēzus “mazajā grupiņā” Abi redzēja brīnumus. Abi redzēja Dieva spēku pār ļaunajiem gariem, pār slimībām.- Abi saņēma spēku darīt brīnumus. Dziedināt, izdzīt ļaunus garus. Abi sludināja, ka Jēzus ir pasaules glābējs. Taču abi no viņiem noliedza Jēzu. Un abi no viņiem apzinājās savu grēcīgumu. Abi no viņiem bija satriekti par to ko viņi bija izdarījuši. Viens no viņiem nomira kā Kristus nodevējs. Otrs nomira kā Kristus asins liecinieks. Viens no viņiem izdarīja pašnāvību pakaroties. Otrs tika piesists krustā kājām gaisā kā Dieva apustulis. Viens no viņiem ir ar Jēzu godībā. Otrs no viņiem ir mūžīgi pazudināts ellē.

Divi vīri. Abi no viņiem tika salauzti par savu grēku. Abi no viņiem raudāja par savu grēku. Abi no viņiem nožēloja to, ko viņi bija izdarījuši. Kāda ir atšķirība start šiem abiem Dieva vīriem? Viens piedzīvoja dievišķas skumjas, otrs – pasaulīgas. Dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jēzus teica Pēterim tanī naktī kad Jēzus tika nodots, “Patiesi Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un Pēteris Viņam atbildēja: "Lai arī man būtu jāmirst ar Tevi, es nemūžam Tevi neaizliegšu." Pēteris noliedza Kristu 3 reizes. Mums ir teikts, ka viņš pat sāka lādēties un zvērēt: "Es to cilvēku nepazīstu!" Un tūlīt gailis iedziedājās. Un Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus viņam bija sacījis: "Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi." Un izgājis ārā, viņš rūgti raudāja. Viņš raudāja tik ļoti, ka viņš vairs nekontrolēja sevi. Viņš bija pilnībā sagrauts par to ko viņš bija izdarījis.

Taču tās bija skumjas uz atgriešanos. Pēteris atgriezās un kļuva par agrīnās draudzes vadītāju. Arī Jūdas raudāja par savu grēku. Jūda nodeva Jēzu par 30 sudraba gabaliem. Jūda nogāja pie augstajiem priesteriem teica: "Ko jūs man dosiet, ja es jums Viņu nodošu?" Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.

Mateja 27 nodaļā mums ir rakstīts

Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt. Un tie saistīja Viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam. Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!" Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās.

Jūda nožēloja to ko viņš bija izdarījis. Viņam bija skumjas par to. Taču tās bija pasaulīgas skumjas kas beigās viņam atnesa nāvi. Jūda nekad nebija glābts. Jūda ir viens no tiem, kuri ir aprakstīti Mateja 7 nodaļā. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; ejiet nost no Manis, jūs ļauna darītāji. Jūda nekad nepazina Jēzu. Jūda nekad nebija piedzimis no augšas. Un Jēzus nekad nepazina Jūdu. Viņa sirds nekad nepiederēja Kristum. Arī draudzē ir gan Pēteri gan Jūdas. Un es baidos, ka kādiem Jēzus varētu teikt, “Ejiet nost no Manis, jūs ļauna darītāji” Katram vienam no mums šodien vajag pārbaudīt sevi. Vai es tiešām piederu Kristum. 2. Korintiešiem 13:5 ir teikts, Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi. Šis ir ļoti piemērots laiks lai to darītu. Es vēlos uzdot jautājumu tev, kuru mans mācītājs reiz uzdeva man. Vai tu raudi? Vai tu sēro par savu grēcīgumu. Vai tu esi bijis salauzts par savu grēku? Mēs varam izvērtēt sevi kur mēs esam attiecībā pret Kristu uzdodot jautājumu – kas ir tās lietas par kurām es raudu un kas ir tās lietas par kurām es priecājos.

Svētīgi tie kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Mēs raudam par saviem grēkiem. Otrkārt, mēs raudam par grēku mums apkārt. Mēs raudam par grēku mums apkārt. Mēs raudam par grēku, ko mēs redzam pasaulē. Mēs raudam par grēku, ko mēs redzam sava draudzē. Mēs raudam par grēku visur kur mēs to redzam. Pravietis Jeremija bieži tiek saukts par raudošo pravieti. Jeremijas 8. nodaļā Dievs bija aicinājis Jeremiju sludināt par Dievu tiesu, kas nāks pār Izraēlu, ja tie neatgriezīsies. Un viņš sludināja ar asarām. Jeremijas 8. nodaļā 23. pantā (starpcitu ja jūs lietojat krievu vai angļu Bībeli tad tā būs 9. nodaļa 1. pants). Mēs lasām - Ak, kaut manā galvā būtu ūdens un manas acis taptu par asaru avotu, tad es apraudātu dienām un naktīm savas tautas meitas nokautos piederīgos! Un varbūt mēs kā vīri tik bieži neraudam. Mums ir mācīts, ka raudāt nav vīrišķīgi un ja tas ir tas kā tu jūties šodien, - klausies, Jēzus raudāja. Jēzus bija vīru vīrs. Nekur Bībelē nav rakstīts, ka Jēzus smietos. Tas gan nenozīmē, ka Viņš nekad nesmējās, taču tas ir interesanti, ka Rakstu autori to nekur nepiemin. Mums ir teikts, ka Jēzus raudāja, Viņš bija dusmīgs, Viņš izjuta slāpes un nogurumu. Taču nekur mēs nelasām, ka Jēzus smietos.

Jēzus raudāja pie Lācara kapa Jāņa 11. nodaļā. Jēzus raudāja pār Jeruzālemi. Vai mēs esam draudze, kas raud pār mūsu Jeruzālemi? Vai mēs raudam par tiem cilvēkiem Ozolniekos, kuri vēl nepazīst Kristu? Vai cilvēki saskata asaras ja ne mūsu acīs tad mūsu vārdos un darbos? Vai mēs tiešām ticam, ka Jēzus ir vienīgais ceļš pie Tēva? Vai mēs varētu būt draudze, kas raud par cilvēkiem mums apkārt? Vai mēs varētu būt draudze, kas nes Kristus vēsti mūsu Jeruzālemē? Un treškārt, kāds ir apsolījums tiem kas raud, tiem kas sēro. Jēzus saka, “Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.” Jaunais tulkojums šeit ir mazliet precīzāks. Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. Jo viņus mierinās. Šis pats vārds ir lietots Jāņa 14. nodaļā par Svēto Garu. Jāņa 14:16 - “Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi” Ja jūs dzirdiet, kad Bībeles teologi runā par Paraklītu, viņi runā par Svēto Garu. Par Aizstāvi, kuru Jēzus ir sūtījis.

Mēs esam mierināti, jo mūsu grēka nasta ir novelta no mums.

Mēs esam mierināti, jo mūsu asaras ir pārvērstas priekā.

Mēs esam mierināti, jo mēs esam nomazgāti Kristus asinīs.

Mēs esam mierināti, jo mums pieder Debesu valstība.

Mēs esam mierināti, jo vienu dienu Viņš nožāvēs visas asaras no mūsu acīm.

Atklāsmes grāmata 21:3: "Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis." Mēs esam mierināti, jo mums ir mūžīga dzīvība. Vai tev ir šī cerība par mūžīgu dzīvību? Vai Dievs ir uzrunājis tevi šodien caur Savu Vārdu? Vai Dievs ir radījis tevī dziļas sēras par grēku tavā dzīvē? Vai Dievs ir sadūris tavu sirdi šodien, lai Viņš to varētu atkal dziedināt? Ja tev nav šodien pārliecības, ka tev ir mūžīga dzīvība, es aicinu tevi nožēlot savus grēkus, aizgriezties no tiem un likt savu uzticību uz Kristu. Nāc pie Kristus šodien. Bet nāc salauzts. Nāc raudot par savu grēku. Nāc kā šī sieva, kura nāca pie Jēzus raudot ar asarām pie Jēzus kājām. Noliec sevi Viņa žēlastības priekšā un Viņš par tevi apžēlosies. Ja tu nekad neesi piesaucis Viņa Vārdu, izdari to šodien. Viņš nomira pie krusta par mūsu grēkiem. Bībele saka - Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!