Vislielākā dāvana

Ātra aptauja. Cik no jums patīk dāvanas? Cik no jums nepatīk dāvanas? Cik no jums nepatīk šādas aptaujas? Ja jums ir Bībeles, es vēlos, ka mēs visi kopā varētu sameklēt Jesajas grāmatu. Tas ir vecajā Derībā. Es vēlos runāt šodien par Vislielāko dāvanu. Jesajas 9 (Interesanti, ka es šodien dodos pie tās pašas rakstu vietas, no kuras mums mācītājs Andris pagājušo svētdien sludināja)

Mazliet par Jesajas grāmatu. Kā jau mācītājs Andris pagājušo svētdien teica, Jesaja bija pravietis, kurš dzīvoja 700 gadus pirms Kristus dzimšanas. 700 gadus pirms Kristus staigāja pa šo pasauli. Un viņš tik sūtīts, lai sauktu Izraēla tautu atgriezties no grēkiem. Izraēla bija īpaši izredzēta tauta. Dievs bija izredzējis Izraēlu no visām tautām. Dievs teica Ābrahāmam (1. Mozus 12) - “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Mums ir teikts, ka Tera, Ābrahāma tēvs kalpoja citiem Dieviem. Un Dievs sauca Ābrahāmu atstāt viņa tēva Dievus, atstāt viņa tēva namu un sekot Dievam. Un Ābrahāmam bija dēls Īzāks un Dievs teica Ābrahāmam - “Es gribu, lai tu ņem savu dēlu, savu vienpiedzimušo dēlu un upurē viņu kā dedzināmo upuri” Un kad Dievs redzēja, ka Ābrahāms bija gatavs paklausīt un Dievs apturēja Ābrahāma roku un viņi upurēja jēru tā vietā un mums ir teikts, ka Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim. Un Dievs parādīja Ābrahāmam, ka caur šo tautu nāks Dieva jērs, kurš nesīs pasaules grēku.

Un Īzākam bija dēls Jēkabs, kuru Dievs vēlāk nosauca par Izraēlu. Izraēla tauta bija īpaša tauta, jo viņiem nebija ķēniņa. Dievs pats bija viņu ķēniņš. Taču viņi skatījās uz citām tautām un redzēdami, ka visiem citiem ir ķēniņi, arī viņi prasīja sev ķēniņu. Taču Izraēla tauta nepaklausīja Dievam un Dievs sodīja Izraēlu sūtot kādu tautu pret viņu. Un tad beidzot viņi sauca uz Dievu un Dievs sūtīja soģi, kurš izglāba viņus. Taču pavisam drīz Izraēls jau atkal bija krituši grēkā. Un pēc soģiem, Izraēls teica Samuēlam, dod mums ķēniņu. Viņi bija atraidījuši Dievu kā savu ķēniņu un Dievs deva Izraēla tautai ķēniņu. Un Lielākā daļa no šiem ķēniņiem darīja to, kas bija ļauns Dieva acīs. Viņi nestaigāja un nepaklausīja Dievam.

Un tad Dievs sūtīja praviešus un Jesaja bija viens no šiem praviešiem. Jesaja ir unikāls ar to, ka viņš ļoti daudz runāja par Kristu (jeb par Mesiju). Par to, kuru visa Izraēla tauta gaidīja. Jesajas 7. nodaļā mēs lasām, ka “Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.” Jesajas 9. nodaļā (ko mēs mēs šodien paskatīsimies), mums ir teikts, ka “mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.” Jesajas 11. nodaļā, “Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars. Bijība Tā Kunga priekšā būs viņam salda smarža, un viņš netiesās pēc tā, ko viņa acis redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird, bet viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības.”

Jesajas 35. nodaļā mēs lasām par brīnumiem, kurus Viņš darīs. “Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs” Iespējams, ka vispazīstamākā ir tieši Jesajas 53. nodaļa, kur mums mēs lasām par Kristus ciešanām. “Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti” Jesajas grāmata ir pilna ar pravietojumiem par Kristus atnākšanu, gan Kristus pirmo, gan otro atnākšanu. Daudzi Bībeles teologi to sauc par Jesajas Evaņģēliju. Par 5. evaņģēliju.

Starpcitu, vai jūs ziniet kurš ir vissenākais pravietojums par Jēzu Bībelē? Pirmais pravietojums par Kristu tika dots 4000 gadus pirms Kristus dzimšanas – 1. Mozus 3. nodaļā. Kad Ādams un Ieva bija krituši grēkā, Dievs teica, “Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī” Jesajas 9:1-6 Šodien, es vēlos, ka mēs varētu paskatīties par Dieva dāvanu mums - Jesajas 9.

Izlasīsim visi kopā, - Jesajas 9:1-6. “1 Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma. 2 Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot. 3 Jo viņu nastas jūgu un viņu iejūgu, un viņu dzinēja rīksti Tu esi salauzis kā Midiāna laikā, 4 un bruņojums tiem, kas taisās uz karu, un drēbes, kas asinīm aptraipītas, būs tikai laupījums ugunij, uguns tās aprīs. 5 Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks. 6 Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums.”

Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls Pirmkārt, - mums ir piedzimis bērns. 1) Jēzus nāca uz šo pasauli kā bērns. Mēs varam domāt, ka ja Dievs nāktu uz zemi, viņš nolaistos no mākoņiem, Viņš spīdētu visā Savā godībā ar bazūni rokā, bet Viņš nāca kā bērns. Viņš piedzima tāpat kā katrs no mums, izņemot to, ka Viņam nebija tēvs šeit uz zemes. Jēzus nespīdēja tumsā, viņam nebija riņķis virs galvas, viņš nāca uz šo zemi kā cilvēks. Jānis Kristītājs teica, “Es viņu nepazinu, bet tas, kurš mani sūtījis kristīt ūdenī, man sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nonākam un paliekam, ir tas, kas kristī Svētajā Garā.” Jesajas 53:2 ir teikts, “Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu.”

Kad cilvēki nāca ar lāpām un ieročiem arestēt Jēzu, viņi prasīja Viņam, “Ko jūs meklējiet?” un viņi atbildēja “Nacarieti Jēzu.” Viņi neatpazina viņu, viņi neteica – tas ir tas kurš spīd tumsā. Viņš izskatījās tā pat kā visi pārējie. Protams mūsdienās Jēzus vienmēr visās bildēs tiek uzzīmēts ar zilām acīm un blondiem matiem, taču viņš izskatījās kā visi citi. Jēzus vēl joprojām bija Dievs, taču Viņš iztukšoja sevi un pazemojās uzņemdams cilvēka miesu. Filipiešiem 2:5-8 “Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” Tikai kā cilvēks Viņš varēja nomirt par mūsu grēkiem un tikai kā cilvēks Viņš varēja iziet cauri visām tām grūtībām kurām mēs ejam cauri.

Jēzus zin kam mēs ejam cauri ikdienā, un labā ziņa ir tā, ka Viņš iet tām cauri kopā ar mums. Viņš teica, es jūs nekad neatstāšu un nepametīšu. Jā, kristieša dzīve nav viegla, taču mums nav jāiet šis ceļš vieniem, mums ir Jēzus, vienmēr spēcīgs palīgs bēdu laikā. Ebrejiem 4:14-16: "Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, tad turēsimies pie Viņa apliecināšanas. Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā." Kā cilvēks, Jēzus izgāja cauri visiem tiem pašiem pārbaudījumiem un grūtībām, kurām mēs ejam cauri ikdienā. Un tāpēc Viņš mums ir spējīgs palīdzēt tad, kad mēs ejam tiem cauri.

Tā, lūk, ir vislielākā dāvana. Kāds teica,

“Ja mūsu lielākā vajadzība būtu bijusi pēc informācijas, Dievs mums būtu atsūtījis skolotāju, Ja mūsu lielākā vajadzība būtu bijusi tehnoloģijas, Dievs mums būtu atsūtījis zinātnieku, Ja mūsu lielākā vajadzība būtu bijusi nauda, Dievs mums būtu atsūtījis ekonomistu, Taču mūsu lielākā vajadzība bija piedošana, tāpēc Dievs mums atsūtīja Glābēju.” Lai piepildītu mūsu vislielāko vajadzību, Dievs mums ir atsūtījis vislielāko dāvanu – Savu Dēlu.

Mēs pateicamies kopā ar Pāvilu, 2 Korintiešiem 9:15 - “paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!” 2) Un ja šis bērns ir piedzimis mums, tad mēs esam piedzimuši šim bērnam. Ja tu neesi piedzimis šim bērnam, tad šis bērns nav piedzimis tev. Jāņa 3. nodaļā mums ir stāsts par Nikodēmu, kurš nāca pa nakti pie Jēzus un teica (Jāņa 3:2), “Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: "Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to." Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?"” Jēzus šeit lieto pavisam vienkāršu ilustrāciju par piedzimšanu. Jēzus saka, “ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības” Ko Jēzus šeit saka? Nikodēms bija farizejs, Jēzus viņu sauc par Izraēla mācītāju. Visa farizeju dzīve bija balstīta uz bauslības turēšanu. Farizejiem bija 300 likumu par to, ko tu vari un nevari darīt Sabatā.

Viņu taisnība nāca no bauslības turēšanas. No viņu darbiem. Un Jēzus šeit saka, - ja tu nepiedzimsi no augšienes, neredzēt tev Dieva valstību. Jautājums – cik daudz pūles tu pieliki, lai tu piedzimtu pirmo reizi, kad tu piedzimi saviem vecākiem? Necik. Cik daudz pūles tu pieliki lai tu piedzimtu no augšienes? Cik? Necik. Jēzus saka Nikodēmam – tu nevari to nopelnīt ar darbiem. Tas nav tavs darbs – tas ir Dieva darbs. Glābšana ir no Dieva. Un ja mēs esam piedzimuši no augšienes, mūsu dzīves būs izmainītas. Mēs dzīvosim savādāk. Dievs ir paņēmis mūsu akmens sirdi un iedevis mums miesas sirdi. Viņš ir uzrakstījis savu bauslību uz mūsu sirds plāksnēm. Viena no pazīmēm, ka tu esi patiesi piedzimis no augšienes ir tā, ka tās lietas, kuras tu agrāk mīlēji, - tu tagad ienīsti. Un tās lietas, kuras tu agrāk ienīdu tu tagad mīli. Vai tā ir realitāte tavā dzīvē? Mums ne tikai ir jaunas attiecības ar Dievu – mums ir jaunas attiecības ar grēku. Vai tu ienīsti grēku? Vai cilvēki saredz ka tu esi savādāks? Vai cilvēki saredz, ka tu neesi vairs tas pats, kas tu biji agrāk? Vai cilvēki paskatoties uz mani var teikt, tas nav tas pats Mārtiņš? Tas nav tas pats Mārtiņš, kas bija 5 gadus atpakaļ.

2 Korintiešiem 5:17 “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” Tas nevar būt, ka mēs esam piedzimuši no augšienes un mūsu dzīves nav izmanītas. Labs koks nevar nest sliktu augļus. Ja Mārtiņš man šodien jautātu, kāpēc es šodien nokavēju, tev taču jāsludina un es teiktu, Mārtiņ tu neticēsi, kas notika. Es gāju pāri Rīgas šosejai un paslīdēju uz asfalta un nokritu un man pretim brauca fūre un viņa laikā nenobremzēja un pārbrauca man pāri un tāpēc es mazliet nokavēju. Tu domātu, par ko tu runā? Tev pārbrauca pāri fūre un tev nekas notika? Tas ir absurds.

Un tāpat ja es saku, ka es piederu Kristum, taču manā dzīvē nav pierādījumu tam, tas ir tikpat absurdi. Ja tu būsi piedzimis no Dieva, tava dzīvē būs radikāli izmainīta. Ja šis bērns ir piedzimis tev, tad tu esi piedzimis šīm bērnam. Otrkārt - ja šis bērns ir piedzimis tev, tad tu esi bērns. Ja kā cilvēki mēs augam no bērna uz augšu. Tad Dieva valstībā, mēs kļūstam par maziem bērniem. Mateja 18:3: “Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā" Jēzus atveda mazu bērnu un nolika mācekļiem priekšā un teica, ja jūs netapsiet kā mazi bērni, jūs nevarat nākt debesu valstībā. Ir tik interesanti pavērot mazus bērnus. Man pašam nav bērnu, bet es esmu redzējis bērnus. Maziem bērniem ir pilnīga paļāvība uz saviem vecākiem. Viņi nedomā par to kā mēs nomaksāsim rēķinus vai nodokļus. Viņi neuztraucas par to ko mēs šodien ēdīsim vai ģērbsim. Viņiem ir pilnīga paļāvība un ticība, ka mamma un tētis par to parūpēsies. Viņi nedomā, ka viņiem vajadzētu meklēt darbu vai kā nopelnīt naudu.

Maza bērna ticība. Tas ir tas, ko Dievs vēlas no katra no mums. Vai tu uzticies Dieva Vārdam tikai tāpēc, ka Dievs to saka? Vai tev ir šāda bērna ticība? Visu kristieša dzīvi var nosaukt kā – uzticēšanos Dievam. Pilnīgu paļāvību uz mūsu debesu Tēvu, ka Viņš par mums parūpēsies. Mateja 6:25-33: “Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.

Dievs ir labs Tēvs saviem bērniem. Viņš mīl savus bērnus. Ja Viņš Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? Mateja 7:9-11: Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? Vai mums ir par ko uztraukties? Skatieties uz maziem bērniem. Kāpēc tu domā Dievs ir devis bērnus? Vai ne lai mēs no viņiem mācītos? Vai mums ir par ko uztraukties? Dievs saka mums, skatieties uz maziem bērniem. Kāpēc Dievs ir devis bērnus, vai ne tāpēc lai mēs no viņiem mācītos? Dievs mūs aicina būt kā maziem bērniem taču ir atšķirība starp esot kā maziem bērniem un esot bērnišķīgiem. Dievs mūs neaicina būt bērnišķīgiem. 1 Korintiešiem 14:20: “Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.” Kā Dieva bērniem mums vajadzētu būt labiem Dieva Vārda studentiem. Katrs no mums ir teologs. Katrs mēs esam aicināti studēt Dieva Vārdu. Un Bībele ir sarežģīta grāmata. Tā ir. Tas prasa laiku un enerģiju. Ne visu uzreiz ir viegli saprast, pat kā pieaugušam kristietim, ir lietas, kuras ir grūti saprast. Taču mums ir jāpaliek Dieva Vārdā. Vai mēs uzņemam to ikdienā. Bībelei nevajadzētu stāvēt noliktai plauktā visu nedēļu un tikai paņemtai uz draudzi Svētdien. Ja mēs tiešām esam kļuvuši kā mazi bērni, mēs kārosim pēc šī garīgā, tīrā piena. 1. Pētera 2:1-3: “1 Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības, kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti, ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.”

Treškārt. Mums ir dots DēlsKā cilvēks Jēzus nāca šajā pasaulē kā bērns, taču kā Dievs, Viņš ir mūžīgi bijis Dieva Dēls. Jāņa 1:1,14 - “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs, 14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” Jēzus bija iesākumā pie Dieva un Jēzus bija Dievs. Viņš vienmēr ir bijis Dievs. Atšķirībā no tā ko mūsdienās māca daudzas reliģijas, ka Jēzus tika radīts. Tā nav taisnība. Viņš vienmēr ir bijis Dievs. Mihas 5:1 - "Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos." Tas vārds ko teologi lieto ir inkarnācija. Jēzus kā persona pastāvēja no mūžības. Viņš tikai uzņēma fizisku ķermeni kad Viņš nāca uz šo zemi. Trīsvienība sastāv no Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara. Tie nav trīs dievi, bet viens Dievs, kurš izpaužas trijās personās. Jēzus vienmēr ir bijis Dieva Dēls. Taču viņš kļuva par cilvēku. Dieva Dēls kļuva par cilvēku, lai cilvēki varētu kļūt par Dieva dēliem. Viņam bija jānāk uz šo pasauli kā cilvēkam, lai Viņš varētu nomirt par mūsu grēkiem. Jāņa 3:16-17 (mēs visi zinām šo rakstu vietu) “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, 17 jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.”

Un ja šis Dēls ir patiesi dots mums, tad mēs busi devuši sevi šim Dēlam. Ja šis Dēls ir dots mums, tad mēs būsim nedevušies šim Dēlam. Vai tu vari teikt, ka tava dzīve ir pilnība nodota Jēzus rokās? Romiešiem 12:1, Pāvils raksta, “Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” Mēs neviens neesam pelnījuši Dieva žēlastību. Žēlastība ir tad kad mēs saņemam to ko mēs neesam pelnījuši. Mēs visi esam pelnījuši saņemt sodu par mūsu grēkiem. Pāvils saka, Dieva žēlastības vārdā nododiet sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri. Kad tu saproti savu grēku Dieva priekšā un Dieva lielo žēlastību, tā būs mūsu reakcija.

Kāda sena dziesma to pasaka šādi.

Ko dosim mēs, ko dāvāsim Tev?

Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!

Tu negribi mantas, ko pasaule dod,

Bet sirdi it šķīstu, kas godāt Tev' prot.

Tad saņem nu sirdis par upuri vēl,

Mēs dodam tās labprāt, jo Tev mūs ir žēl,

• Un dari tās svētas un līdzīgas sev,

Jo tad vien mēs mūžīgi patiksim Tev

Tas ko Dievs visvairāk no mums vēlas ir mūsu sirdis. Dievs nevēlas mūsu darbus, Dievs vēlas mūs pašus. Labiem darbiem ir sava vieta kristieša dzīvē. Taču mūsu garīgā kalpošana ir kad mēs pienesam sevis pašus Dievam par dzīvu upuri. Jēzus teica, Lūkas 9:23, “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ. Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs.” Kristieša dzīve nav tikai, kad tu noskaiti kādu lūgšanu. Tas ir lēmums ko tu pieņem aizliegt sevi katru dienu, ņemt savu krustu un sekot Jēzum. Dievs mums neapsola, ka kristieša dzīve būs viegla. Mums ir apsolīts tieši pretējais, ka visi kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, tiks vajāti. Nebrīnies, ka visi cilvēki jūs ienīdīs, jo viņi ienīda Jēzu. Un viņi ienīdīs Jēzus sekotājus. Tev būs jāsaka nē kārdinājumiem. Tev būs jāsaka nē grēkam. Tev būs jāpastāv par Kristu arī tad kad neviens cits to nedara. Tev var pat nākties atdot savu dzīvību tikai tāpēc, ka tu esi Jēzus sekotājs. Daudziem brāļiem un māsām tā ir realitāte katru dienu. Mēs Latvijā tiešām nezinām ko nozīmē vajāšanas. Mums vajāšanas ir kad mums uzliek lielākus nodokļus, mūsu brāļi un māsas pasaulē atdod savas dzīvības tikai tāpēc, ka Viņi ir apliecinājuši piederību Kristum.

Jēzus saka Lūkas 14:26-33: “Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. Vai arī - kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem; un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru. Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis." Ko Jēzus šeit saka? Kas neienīst savu māti un tēvu, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību nevar būt Mans māceklis? Vai mums vajadzētu ienīst sev tuvus cilvēkus? Nē, jo Jēzus saka, tev būs mīlēt savu tuvāko kā savi pašu. Taču tas ko Jēzus saka ir, ka mūsu mīlestībai pret Dieva vajadzētu būt tādai, ka mūsu mīlestība pret citiem izskatās pēc ienaida. Citiem vārdiem sakot, viss kas tev pieder un viss kas tev ir vairs nepieder tev, tas pieder Dievam. Tavs laiks vairs nav tavs laiks, tas ir Dieva laiks. Tava nauda vairs nav tava nauda – tā ir Viņa nauda. Tavas dāvanas un talanti vairs nav tavi – tie ir Viņa.

Vai tu esi pilnībā atdevis visu kas tev ir un visu kas tu esi Dievam? Taču varbūt tu teiksi, Mārtiņ, bija laiks kad es degu par Dievu. Taču pēdējā laikā esmu palicis remdens. Mani vairs nav tā degsme kas man bija agrāk. Un ja tas tā ir, es tev vēlos dod Atmodas 3 A. Atmodas 3 A no Atklāsmes grāmatas. Atklāsmes 2:4-5: Jēzus šeit raksta Efezas draudzei, kura bija atstājusi savu pirmo mīlestību. 2:4-5: “Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atmetis savu pirmo mīlestību. 5 Tad nu ATCERIES, no kā tu esi atkritis, un NOŽĒLO GRĒKUS, un DARI TOS DARBUS, KO IESĀKUMĀ BIJI APŅĒMIES.” Atmodas 1. A - ATCERIES – Atceries no kā tu esi atkritis. Atmodas 2. A - ATGRIEZIES – jeb nožēlo grēkus. Un Atmodas 3. A - ATKĀRTO – dari tos darbus, ko iesākumā biji apņēmies. Atceries, Atgriezies un Atkārto. Atceries kuras bija tās lietas, kuras tu darīji, kad tu tikko atgriezies. Ko tu darīji? Nu, es lasīju Dieva Vārdu. Es lasīju daudz. Labi, tad sāc atkal to darīt. Sāc atkal lasīt Dieva Vārdu, katru dienu. Ko tu vēl darīji? Nu es nācu uz lūgšanu stundām. Katru reizi kad durvis bija atvērtas, es tur biju. LABI! Tad sāc atkal to darīt! Jā, bet man negribās. Sāc darīt to un tev gribēsies. Atceries, atgriezies un atkārto.

Taču varbūt tu šodien nemaz nepazīsti šo Dēlu, kurš mums ir dots. Dievs jautāja Ādamam dārzā, “Kur tu esi?” Un varbūt Dievs tev jautā šodien, “Kur tu esi?” Kur tu esi attiecībā pret Dievu? Tikai tāpēc, ka es esmu draudzē vēl nenozīmē, ka es esmu glābts. Tikai tāpēc, ka es esmu šeit priekšā un dalos ar vārdu nenozīmē, ka es esmu glābts. Tāpat kā Jēzus teica Nikodēmam, - tev ir jāpiedzimst no augšienes. Jēzus nāca uz šo zemi ar vienu mērķi – Viņš nāca meklēt un glābt pazudušos. Viņš nāca lai nomirtu pie krusta par mums grēciniekiem. Taču ir kāda milzīga problēma. Kaut kas, ko neviens no mums mēs nespējam atrisināt. Ir viena ļoti baisa lieta. Dievs ir labs. Kas tur slikts tajā, ka Dievs ir labs? Jo mēs neesam. Mēs visi esam grēkojuši pret Dievu. Vai tu esi grēkojis pret Dievu? Bija kāds cilvēks, kurš bija ļoti bagāts, viņam piederēja ļoti daudz. Un kādu dienu viņš nāca pie Jēzus un viņš nometās ceļos un teica, “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” Un ziniet ko Jēzus viņam atbildēja? Viņš teica, “Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Tu baušļus zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; nelaupi; godā savu tēvu un māti."

Un šis bagātais cilvēks viņam atbildēja, “Mācītāj, šo visu es esmu turējis kopš savas jaunības.” Es esmu ievērojis visus baušļus. Un Jēzus viņam teica, "Vienas lietas tev trūkst - ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man." Jēzus palaboja viņa saprašanu par vārdu “labs”. Viņš centās attaisnot sevi, sakot, ka viņš ir ievērojis visus baušļus, taču Jēzus parādīja viņam, ka viņš nebija ievērojis pašu pirmo no baušļiem – Tev nebūs godāt citus dievus. Jēzus parādīja viņam, ka viņa manta bija viņa dievs. Vai tu esi ievērojis Dieva baušļus? Mēs neesam. Jēzus bija vienīgais, kurš tos ievēroja un kurš tos varēja ievērot.

Taču tikai tāpēc, ka mēs nespējam tos ievērot, Dievs nesamazina prasības. Un sods par grēku ir mūžīga elle. Dievs ir nolicis dienu, kurā viņš tiesās pasauli. Katrs mēs kādu dienu nomirsim un stāvēsim Dieva priekšā un atbildēsim par mūsu grēkiem. Un tad mums būs tikai divas iespējas. Vai nu mēs samaksāsim par saviem grēkiem, vai arī mēs būsim likuši savu paļāvību uz Jēzu. Dievs ir sūtījis Glābēju. Jēzus nāca uz šo zemi, viņš nodzīvoja pilnīgi bezgrēcīgu dzīvi un nomira pie krusta paņemdams mūsu grēkus uz sevīm. Un 3. dienā Viņš augšāmcēlās no mirušajiem. Un tas ko Dievs prasa no mums ir lai mēs aizgriežamies no saviem grēkiem un liekam uzticību uz Jēzu kā savu Kungu un Glābēju. Pirmie vārdi ko Jēzus teica uzsākot savu kalpošanu bija “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju." Ko nozīmē atgriezties? Atgriezties nozīmē apgriezties, jeb mainīt savu virzienu. Ja es dodos vienā virzienā, projām no Dieva un pretī grēkam, es apgriežos un tagad es dodos pretējā virzienā, pretī Dievam un projām no grēka. Otrkārt tici uz evaņģēliju. Evaņģēlijs ir labā vēsts.

1. Korintiešiem 15 Pāvils mums atgādina kas ir Evaņģēlijs. “Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat, kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem” Tas ir Evaņģēlijs. Vai tu tam tici? Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlēja, ka Viņš deva savu vienpiedzimušo dēlu, lai kas Viņam tic nepazustu, bet iegūtu mūžīgu dzīvību.